Lāsma Jefimova ir agronome, kas nebaidās no izaicinājumiem un ar uzcītīgu darbu un augkopības mīlestību izcīnījusi savu vietu lauksaimniecības nozarē. Pirms 15 gadiem sākusi kā praktikante Agroresursu un ekonomikas institūtā, viņa aizvien virzījusies uz augšu pa karjeras kāpnēm un tagad ir agronome un valdes locekle SIA Aloja Agro.

– Vai nāc no lauksaimniecības vides?
– Manā ģimenē nevienam nav bijusi zemnieku saimniecība, bet, kā daudziem, mājsaimniecībā bija dažādi dzīvnieki. Es jau no bērnības zināju, ka strādāšu lauksaimniecības nozarē, bet augkopībā, nevis ar dzīvniekiem. Lauki man vienmēr ir bijuši tuvāki. Pēc devītās klases devos uz Smiltenes tehnikumu mācīties agronomiju. Tur jutos, ka esmu īstajā vietā – man patika visas ar augkopību saistītās tēmas, arī tehnika.

Praksē nonācu Agroresursu un ekonomikas institūtā (AREI), tolaik tā nosaukums bija Valsts zinātniskais bezpeļņas uzņēmums Valsts Priekuļu selekcijas stacija. Kopš bērnības mans mīļākais kultūraugs bijis kartupelis, tāpēc zīmīgi, ka AREI nokļuvu grupā, kas strādāja ar kartupeļu sēklaudzēšanu. Mana izaugsme ir bijusi no pašas apakšas – sāku kā praktikante, tad darbiniece, līdz izaugu līdz vietai, kur esmu šobrīd. To esmu sasniegusi ar smagu darbu, pierādot savas prasmes un zināšanas, spēju veikt ne tikai fizisku darbu, bet arī ātri reaģēt dažādās sarežģītās situācijās. Rezultātā guvu iespēju kļūt par kartupeļu sēklaudzēšanas grupas vadītāju, kas man bija liels gods. Jau praktiski strādājot nozarē, nolēmu, ka man savas zināšanas nepieciešams papildināt, un devos uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti, ko pabeidzu kā agronoms laukkopībā.

Esmu 11 gadus nostrādājusi integrētajā lauksaimniecībā, bet pašlaik strādāju bioloģiskajā saimniecībā. Mana ikdiena arī tagad lielā mērā ir saistīta ar kartupeļiem, jo nu jau četrus gadus esmu agronome un valdes locekle SIA Aloja Agro, kur audzē kartupeļus cietes un sēklas materiāla ieguvei.

– Kāda ir tava ikdiena uzņēmumā?
– Diezgan spraiga, jo atbildu par agronomiskajiem jautājumiem, kas ietver gan darbu sadali darbiniekiem un komunikāciju ar viņiem, gan lauku apsekošanu. Esmu agronome pēc pārliecības – darbā, sirdī un dvēselē. Man ir jāzina, kurā brīdī kas jāiesēj, vai jāveic kādi agrotehniskie pasākumi...

Pilnu interviju lasiet oktobra SAIMNIEKS LV numurā!