Saimnieks LV / 2025.gads (Jūlijs)

Pēdējos divos gados Latvijas lauksaimniecības nozarē ir bijušas vērojamas gan pozitīvas, gan negatīvas tendences. Atsevišķu lauksaimniecības produktu cenas samazinājušās, un lauksaimniekiem ir bijis grūtāk nodrošināt sevi ar pietiekamiem ienākumiem.

Raimonds Miltiņš

Redzam uzsāktus vairākus maksātnespējas procesus, kur finansētājs, apstiprinot aizdevumu, nav skatījies kopējo maksātspēju, bet tikai konkrēto tehnikas līzinga darījumu. Graudkopībā un dārzeņkopībā atsevišķos reģionos bijis ļoti daudz izaicinājumu, piena lopkopībā un gaļas liellopu audzēšanā ir labvēlīgs laiks atsperties vai uzkrāt drošības spilvenu grūtākiem laikiem. Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju sistēma ir devusi iespēju daudziem lauksaimniekiem uzlabot viņu materiāltehnisko un finansiālo situāciju, kā arī attīstīt un paplašināt infrastruktūru. Salīdzinot pašlaik pieejamo subsīdiju apjomu ar agrāko (Kopējās lauksaimniecības politikas periods 2018.–2023.), redzam, ka tas ir pieaudzis. Vienīgi tagad sarežģītāk tikt pie atbalsta, bet noteikti iespējams.

Par spīti izaicinājumiem, situācija nozarē pašlaik ir stabila, ziemāju sējumi valsts lielākajā daļā vieš cerības par šo gadu. Tiesa, ir arī atsevišķi novadi un pagasti, kur situācija ir dramatiska – spēcīgās un ilglaicīgās lietavas iznīcinājušas vasarāju sējumus un stādījumus, ir ziemāju lauki, kur mitruma dēļ nevar pat uzbraukt, lai veiktu smidzinājumus slimību ierobežošanai. Līdz ar to ir jautājums – būt vai nebūt pārtikas kvalitātes graudiem.

Zemes tirgus tendence
Ne visai laba tendence redzama lauksaimniecības izmantojamās zemes nomas un pirkuma darījumos. Tas ievērojami ietekmē lauksaimnieku efektivitāti un viņu maksātspēju. Pēdējos gados vērojama absurda tendence, īpaši Zemgalē, bet nu jau arī Kurzemē, kur graudaudzētājam par zemes nomu prasa 300 EUR/ha, citur pat ekstrēmi vairāk, lai gan nekad dzīvē nav tik daudz vidēji nopelnījis no 1 ha. Šāda situācija izveidojusies starp kaimiņiem valdošās konkurences un vēlmes pēc lielākām platībām dēļ. Vairums saimnieku diemžēl neaprēķina, cik katrā laukā no hektāra nopelna. Iesaku katram laukam veikt ikgadēju peļņas/zaudējumu aprēķinu, lai saprastu, vai un cik no tā nopelna un vai ieguldījumi ilgtermiņā atmaksājas.

Svarīgi, lai zemes gabala nomas vai pirkuma cena būtu uz aprēķiniem balstīta un ekonomiski pamatota, ņemot vērā augsnes analīzes, atrašanās vietu, lielumu un citus faktorus. Vienkāršais aprēķins, kas darbojas arī lielākajā daļā Eiropas, ir tāds – cik valsts un ES maksājumu par apstrādātajām platībām lauksaimnieks saņem, tik viņš maksā par zemes nomu. Ja saimnieks bez subsīdijām nespēj nopelnīt, tad labāk izīrēt zemi citiem, jo tērēt laiku, naudu, resursus un visbeidzot par to vēl piemaksāt nav ne bizness, ne ilgtspējīgi.

Lielumam nav nozīmes
Analizējot lauksaimnieku finanses, arvien biežāk nākas secināt, ka ļoti daudz resursu, laika, darbaspēka un naudas tiek patērēts, tiecoties pēc arvien lielāka hektāru skaita. Rezultātā saimnieks visu nepaspēj izdarīt ne laikā, ne atbilstošā kvalitātē, bet augkopībā tas ir ļoti svarīgi. Novēloti vai sliktā kvalitātē iesēti augi pārziemos sliktāk, tiem būs vājāka sakņu sistēma. Pavasarī šie augi daudz vairāk cieš no stresa apstākļiem – salnām un sausuma, daudz sliktāk izmanto papildmēslojumu. Līdz ar to attīstās mazāk produktīvie stiebri, mazākas vārpas un graudi, kas pārsvarā dod lopbarības kvalitātes graudus, bet tie likumsakarīgi nes mazāk ienākumu no hektāra. Secinājums ir ļoti vienkāršs – ņemot vērā pieejamos tehnikas un darbaspēka resursus, katru hektāru apsēt un aprūpēt maksimāli kvalitatīvi.

Ne mazāk svarīgs ir secinājums, ka, dzenoties pēc arvien lielākām platībām, saimnieki zaudē sējas, augsnes apstrādes un novākšanas jaudas. Lielie hektāri noved pie tā, ka saimniekiem papildus jāuzņemas jaunas saistības tehnikas jaudas palielināšanai. Būtu labi, ja saimnieki par šo ieceri un finansējuma iespējām vispirms runātu ar banku. Dzīvē pārsvarā ir citādi – vai nu jau ir iemaksāta pirmā iemaksa pirms aizņemšanās iespēju noskaidrošanas, vai vēl nepārdomātāk – vecā tehnika jau ir iemainīta pret jauno un tikai tad saimnieks vai tehnikas tirgotājs prasa bankai, kā varētu samaksāt. Šāda prakse būtu jāmaina, lai nerastos pārpratumi un saspringtas situācijas.

Vai piensaimnieki spēj uzkrāt
Piena iepirkuma cenas ir sasniegušas augstu līmeni, tas uzlabo piensaimnieku peļņas iespējas. Ne visi šo laiku izmanto, lai uzkrātu drošības spilvenu vai veiktu modernizāciju, lai kļūtu efektīvāki un nākotnē pelnītu vairāk. Ja šodien pie pašreizējās piena iepirkuma cenas ~ 50 centi/l saimnieks nespēj nodrošināt pozitīvu naudas plūsmu un veidot uzkrājumus, tad noteikti ir jāpārskata izdevumu pozīcijas vai jāveic kvalitatīva ganāmpulka un barības bāzes analīze. Šodien redzam, ka lielākā daļa piena ražotāju spēj pelnīt un uzkrāt līdzekļus sliktākiem laikiem. Daļa saimnieku izmanto iespēju modernizēties vai paplašināties, lai kļūtu efektīvāki. Svarīgākais un pamatu pamats ir aprēķini un kvalitatīvi sekot līdzi katra mēneša naudas plūsmai. Lai sasniegtu un noturētu augstu izslaukumu, svarīgākais ir barības kvalitāte un dzīvnieku labturība no pirmās dienas, kad piedzimst jaunā telīte. Ģenētika, protams, arī ir ļoti svarīga, bet, ja izcilas ģenētikas dzīvniekam dod sapelējušu barību un atstāj netīrās guļvietā, tad nebūs pienam ne kvantitāte, ne kvalitāte.

Apdrošināt vai riskēt
Sējumu apdrošināšana ir neatņemama budžeta sastāvdaļa – tā uzskata tikai trešā daļa graudaudzētāju. Jebkura veida apdrošināšana nodrošina finansiālu aizsardzību un kompensāciju dažādu risku gadījumā, kas var radīt zaudējumus un izmaksas. Ļoti plaši pazīstamas un arī izmatotas ir veselības, dzīvības, ceļojuma, īpašuma un auto apdrošināšanas, taču lauksaimniekiem, manuprāt, visnozīmīgākā biznesa ilgtspējai ir sējumu apdrošināšana. Bieži vien neizpratni rada, kāpēc auto par divdesmit tūkstošiem eiro tiek apdrošināts, bet sējumi – bizness, kura vērtība pirms ražas novākšanas atkarībā no saimniecības lieluma var sasniegt vairākus simtus tūkstošu vai pat miljonu eiro, netiek apdrošināts? Esmu redzējis skarbu ainu gan uz lauka, gan pēc tam finanšu datos, kad dabas stihija radījusi milzīgus ražas postījumus. Sējumu apdrošināšana ir ļoti svarīgs instruments lauksaimniekiem, tā samazina finansiālo risku un nodrošina ilgtermiņa stabilitāti. Ņemot vērā pēdējo gadu laikapstākļus un nodarītos zaudējumus, sējumu apdrošināšanas polisei bez diskusijām ir jābūt iekļautai izmaksu sadaļā.

Cenu fiksācija
Graudu cenu fiksācija un minerālmēslu iegāde ir ļoti cieši saistītas, un to izmaiņas abos virzienos notiek ar nobīdi dažu mēnešu laikā. Diemžēl ļoti maz saimnieku šīs divas pozīcijas uztver kā cieši saistītas un tāpēc pakļauj savus ienākumus un biznesu lielam riskam. Graudkopībā minerālmēslu izmaksas ir apmēram 40–50 % no visām ražošanas izmaksām. Pieredze un statistika rāda, ka labāk sokas tiem, kas, nopērkot minerālmēslus, graudu cenas un apjomus fiksē pakāpeniski.

Ilgtspējas iezīmes
Saistībā ar ilgtspēju lauksaimniecībā pēdējos gados ļoti daudz tiek runāts un domāts par augsnes veselību. Tas ir saistīts ar Zaļā kursa uzstādījumiem, oglekļa emisiju nozīmi un iespēju lauksaimniekiem papildus nopelnīt. Patīkami, ka beidzot mēs sākam runāt un arī darīt kaut ko lietas labā. – Ielabojam un pabarojam augsni, lai tā pabarotu mūsu augus. Šī ir laba un svarīga tendence, jo mēs visi kopā esam atbildīgi, par to, ko atstājam nākamajām paaudzēm.