Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto kārtību informācijas ieguvei un apkopošanai par oglekļa monitoringu lauksaimniecībā izmantojamā zemē, lai noteiktu datu par oglekļa uzkrājumu un tā izmaiņām lauksaimniecības zemē Latvijā uzkrāšanu un uzturēšanu. Dati par oglekļa uzkrājumu un tā pārmaiņām lauksaimniecībā izmantojamā zemē (LIZ) ir vajadzīgi, lai sekmētu ilgtspējīgu LIZ izmantošanu, laikus ieviešot pasākumus oglekļa uzkrājuma saglabāšanai, tādējādi arī samazinot nacionālo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju.

Jaunā kārtība noteic, ka informāciju par oglekļa uzkrājumu Latvijas LIZ iegūst, apkopo un monitorē Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Lai sekotu LIZ auglības līmenim un tā pārmaiņām, izpētot galvenos augsnes agroķīmiskos rādītājus (augsnes reakciju, organiskās vielas saturu, augiem izmantojamo fosforu un kāliju un kustīgo magniju), VAAD izveido reprezentatīvu saimniecību izlases kopu. VAAD ir jāvienojas ar LIZ īpašnieku vai tiesisko valdītāju par konkrēto informācijas ieguves un monitoringa punktu. Informācija par katru monitoringa punktu, saimniecības specializāciju, lauka vēsturi, kā arī iegūtā informācija par augsni (slāņiem, profilu, horizontu) un no tās iegūtajiem datiem tiek ievadīta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas (KUVIS) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas oglekļa monitoringa datubāzē. Tāpat arī VAAD gadskārtēji apkopo un analizē iegūtos datus un tos pārskata veidā publicē savā tīmekļvietnē.

Lai iegūtu sākotnējos datus par oglekļa uzkrājumu Latvijas LIZ, VAAD jau kopš 2018. gada atsevišķos kopas laukos, ņemot vērā konkrētas saimniecības saimniekošanas veidu (bioloģiska vai integrēta) un specializāciju (laukkopība, dārzkopība, lopkopība), ierīkoja oglekļa monitoringa punktus, kuros ņēma augsnes paraugus un laboratorijā analizēja oglekļa saturu. Kopas izveidi un līdz ar to arī kopas oglekļa monitoringa punktu atlasi VAAD pabeidza 2022. gadā, bet 2023. gadā paredzēts uzsākt kopas otro LIZ agroķīmiskās izpētes ciklu, kā arī kopas oglekļa monitoringa ciklu. Tādējādi ir nodrošināta iegūto datu pēctecība un dota iespēja analizēt gan augsnes agroķīmisko rādītāju, gan oglekļa satura pārmaiņas.