Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) no 17. marta līdz 24. martam veica augsnes minerālā slāpekļa monitoringu īpaši jutīgajās teritorijās (ĪJT) Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novados. Monitoringa vajadzībām augsnes paraugi tika ievākti 48 laukos, 0-30 cm un 30-60 cm dziļumā. Paraugos tika noteikts minerālā slāpekļa (N_min) jeb nitrātu slāpekļa (NO₃–N) un amonija slāpekļa (NH₄–N) daudzums. Abas slāpekļa formas raksturo, cik daudz un kad augiem būs pieejams slāpeklis, kas ir svarīgs augu barības elements. Nitrātu slāpekļa formu augi var izmantot, taču, tā var arī viegli izskaloties no augsnes vai radīt emisijas. Amonija slāpeklis ir stabilāks, bet augiem nav pieejams. Tas augsnē pakāpeniski pārvēršas izmantojamajā nitrātu slāpeklī nitrifikācijas procesos.

Visā ĪJT slāpekļa rezultāti ir līdzīgi un nav vērojamas būtiskas atšķirības starp dažāda granulometriskā sastāva un tipa augsnēm. Augsnes virsējos slāņos ir pieejams 14 kg ha^-1  nitrātu slāpeklis, kas ir vairāk kā pagājušajā gadā, taču vienalga zem optimālās normas.  Apskatot kopējos datus līdz 60 cm dziļumam, minerālais slāpeklis ir 41 kg ha^-1. Tas nozīmē, ka augiem ātri sāks pietrūkt slāpekļa un būs nepieciešama agrāka mēslošana, kā arī kopējā plānotā slāpekļa norma būtu jāpalielina par vidēji 11 kg ha^-1.

Kopsavilkums par augsnes monitoringa rezultātiem:

Slāpekļa sadalījums pa formām un dziļumiem:

Slāpekļa monitoringa rezultāti izmantoti, lai sagatavotu kartes un sniegtu slāpekļa papildmēslojuma rekomendācijas. Kartes ir modelētas visām īpaši jutīgajām teritorijām, balstoties uz monitoringa rezultātiem un augsnes granulometrisko sastāvu un tipu.

Slāpekļa normas korekcija

Nitrātu slāpekļa daudzums 0-30 cm slānī

 Minerālā slāpekļa daudzums 0-60 cm slānī