Saimnieks LV / 2024.gads (Oktobris)

Kultūraugu produktivitāti un audzēšanas rentabilitāti var ietekmēt vienkāršas agronomiskas prakses – augu maiņa un augsnes apstrādes sistēma. Lai novērtētu ilgtspējīgas ražošanas iespējas, ir jāvērtē kultūraugu audzēšana vismaz vienā augu maiņas ciklā.

LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātē doktora grāda iegūšanai veikts komplekss pētījums, kurā vērtēti četru sezonu lauka izmēģinājumu dati (2017.–2020. gads), kas iegūti ilggadīgā izmēģinājumu stacionārā, kas ierīkots 2008. gadā profesora Antona Ružas vadībā Mācību un pētījumu saimniecībā Pēterlauki, Jelgavas novadā 6 ha platībā. Izmēģinājumā vērtēti vairāki augu maiņas varianti (turpmāk AM), kuros iekļauti ziemas kvieši, un divas augsnes apstrādes sistēmas (AA).

Izmēģinājums ierīkots virsēji velēnglejotā augsnē, granulometriskais sastāvs – putekļu māls. Augsnes agroķīmiskie rādītāji (0–20 cm slānī, no 2017. gada rezultātiem): reakcija pHKCl 6.7, organisko vielu saturs augsts – 3.5 %; augiem izmantojamā fosfora (P2O5) nodrošinājums vidējs – 125.9 mg/kg, kālija (K2O) – augsts – 233.0 mg/kg.

Pētītie AA varianti savā starpā atšķīrās ar izvēlēto pamatapstrādes veidu: tradicionālajā apstrādē augsne apvērsta 22–24 cm dziļumā (turpmāk TA), bet reducētā apstrāde veikta ar disku lobītāju līdz 12 cm dziļumam (RA). Pirmssējas apstrāde abos variantos bija vienāda, tā ietvēra kultivēšanu un apstrādi ar kompaktoru pirms sējas. Tik sarežģīta un vairākkārtēja augsnes apstrāde izmantota atbilstoši smagajam augsnes granulometriskajam sastāvam. Salīdzinātie augu maiņu varianti aprakstīti...

Pilnu rakstu lasiet oktobra SAIMNIEKS LV numurā!