, .
cloudy 13.6℃
Vārda dienu svin: Nora, Lenora, Ija

Dzeramā ūdens kvalitāte – vienšūņi un leģionāru slimība

Artjoms MALIŠEVS, BIOR vecākais eksperts, Aivars BĒRZIŅŠ, BIOR Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, Lelde GRANTIŅA-IEVIŅA, BIOR vadošā pētniece un Laima ĶIMSE, BIOR vecākā eksperte. , 12-05-2025
Dzeramā ūdens kvalitāte – vienšūņi un leģionāru slimība

Saimnieks LV / 2025.gads (Marts)

Cilvēce vienmēr ir centusies tikt pie tīra dzeramā ūdens. Jau senajā Romā tika izgudrota cauruļu sistēma ūdens piegādei uz mājām. Tiesa, viduslaikos ūdensapgādes sistēmu kvalitāte bija zemā līmenī un epidēmijas bieži iznīcināja pilsētu iedzīvotājus. Kad mūsdienās ir izveidots moderns ūdensvads un dzeramo ūdeni iegūst pazemē vai ņem no upes un attīra ar hloru vai ozonu, cilvēki domā, ka nekādi mikroorganismi vairs nevar būt bīstami.

Cilvēki zina, ka ūdens ir attīrīts un pārbaudīts laboratorijās, mūsu vannas istaba vai virtuve ir perfekti tīra, taču vājais posms ir pati ūdens apgādes sistēma. Saistībā ar krāna ūdeni bieži tiek pieminēta baktērija Legionella pneumophila. Pirmais pilnībā izpētītais šīs baktērijas izraisītās pneimonijas – legionelozes uzliesmojums notika 1976. gadā Amerikas Leģiona (no tā arī baktērijas nosaukums) konferencē Filadelfijā. Tad zinātnieki noskaidroja, ka baktērija vairojas gaisa kondicionēšanas sistēmas šķidrumā viesnīcā, kur dzīvoja konferences dalībnieki. Tāpēc legionelozi uzskata par tehnogēnu infekciju – cilvēks uzlaboja savu dzīvi, piegādājot tīru ūdeni tieši uz savu dzīvesvietu, izveidojot kondicionēšanas sistēmas, bet baktērijas kolonizēja arī šo nišu.

Ūdensvada caurulēs veidojas bioplēves, kas sastāv no vienšūnas organismiem un baktērijām, kas no savām šūnām izdala dažādas vielas, lai piestiprinātos pie cauruļu sienām. Šīs bioplēves ļoti bieži izskatās pēc tumšas masas, ir diezgan cietas, un ar laiku caurulē paliek tikai ļoti maza atvere. Ūdens plūsma var ievērojami samazināties vai caurule pat pilnībā aizaugt. Galvenie vienšūnas organismi, kas veido bioplēves, ir amēbas. Šajā gadījumā pārsvarā brīvi dzīvojošās, kas nav parazītiskas. Iespējams, ka gandrīz katrs ir redzējis amēbas skolas mikroskopā – bezformas organismi, kas kustas, izvirzot vienu vai otru šūnas daļu, veidojot tā sauktās pseidopodijas. Tās ļoti bieži ir attēlotas skolas mācību grāmatās kā vienšūņu piemērs. Tieši šādas amēbas palīdz baktērijām izdzīvot ūdens...

 

 

Pilnu rakstu lasiet marta SAIMNIEKS LV numurā!

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Pārmaiņas liellopu ražošanas struktūrā
Pārmaiņas liellopu ražošanas struktūrā

Latvijas liellopu gaļas ražošanas nozarē vērojama dinamiska izaugsme: divas...

Ko ģenētika pasaka agrāk nekā mēs paši pamanām?
Ko ģenētika pasaka agrāk nekā mēs paši pamanām?

Kamēr piena lopkopībā genoma testi ir ikdiena, gaļas liellopu audzētāji šo ...

ZS "Kalna Rubeņi" izaugsmes stāsts
ZS "Kalna Rubeņi" izaugsmes stāsts

Madonas novada Praulienas pagastā, ainaviskā vietā atrodas zemnieku saimnie...

Nepietiekami termiski apstrādātās pupiņās esošie lektīni rada risku veselībai
Nepietiekami termiski apstrādātās pupiņās esošie lektīni rada risku veselībai

Lektīni ir dabiski sastopamas olbaltumvielas daudzos augos – pākšaugos (pie...