Saimnieks LV
, .
partlycloudy_day 16℃
Vārda dienu svin: Strauja, Gudrīte

Finanšu krāpniecība – drauds makam un valsts drošībai

Mārcis PELCIS, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs , 08-02-2024
Finanšu krāpniecība – drauds makam un valsts drošībai

Saimnieks LV / 2024.gads (Februāris)

Finanšu krāpšana ir viena no aktualitātēm un tendencēm, kuras nozīme diemžēl ir būtiski pieaugusi un turpinās augt arī šogad. No atsevišķiem gadījumiem un dažiem simtiem apkrāptu cilvēku tā kļuvusi par daļu no apjomīga starptautiskās organizētās noziedzības tīmekļa, kas var apdraudēt ne vien mūsu kontus un labklājību, bet arī prātus, saliedētību un drošību. Finanšu krāpnieku ikdienā ienāk mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas, ļaujot tiem viegli noslēpties un daudz veiksmīgāk manipulēt ar mūsu emocijām un gaidām, izliekoties gandrīz par jebkuru sabiedrības locekli. Lai pretdarbotos šiem neredzamajiem draudiem, mūsu kopīgais uzdevums ir izglītot citam citu, veicināt kritisko domāšanu, spēju atšķirt īstenību no šķituma, skaidrojot to, kā strādā krāpnieki, un vairojot uzticēšanos savā starpā, akli neuzticoties pasakainiem solījumiem.

Krāpnieku apgrozījums sasniedz miljonu eiro mēnesī
Aktuālie dati rāda, ka finanšu krāpnieku aktivitāte un izmantoto risinājumu klāsts sasniedz kritiskus apmērus. 2023. gadā (11 mēnešos) četru lielāko banku klientiem tika izkrāpti 11.3 milj. EUR1; šajos gadījumos aizdomīgos maksājumus ir apstiprinājuši klienti paši. Izplatītākie ir dažādi investīciju krāpšanas veidi un telefonkrāpšana. Kopumā ir runa par vairāk nekā septiņiem tūkstošiem krāpšanas gadījumu gadā. Vēl 12 tūkstoši krāpšanas mēģinājumu tika novērsti, pateicoties finanšu darījumu monitoringa sistēmām bankās, kas ļāva pasargāt klientus no 8.5 milj. EUR lieliem zaudējumiem...

Krāpšanas gadījumu skaits un izkrāptās naudas summa gadu no gada aug, pēdējā laikā sasniedzot vidēji 1 milj. EUR mēnesī.

 

 

Pilnu rakstu lasiet februāra SAIMNIEKS LV numurā!

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Aminoskābes slaucamo govju barības devā
Aminoskābes slaucamo govju barības devā

Slaucamo govju produktivitāti un veselību nosaka ne tikai kopproteīna daudz...

No bērnības sapņa līdz veterinārijai
No bērnības sapņa līdz veterinārijai

Aiga Martinova ir jauna veterinārārste, kura no bērnības sapņa par zirgiem ...

No Rīgas dunas līdz liellopiem un putniem ZS "Kalvāni"
No Rīgas dunas līdz liellopiem un putniem ZS "Kalvāni"

Tīra zeme, veselīga pārtika – tā ir Taurupes pagasta zemnieku saimniecības ...

Kultūraugu slimību un kaitēkļu prognoze aprīlim 2026
Kultūraugu slimību un kaitēkļu prognoze aprīlim 2026

Ziema šogad līdz pat decembra beigām bija salīdzinoši silta, bez ievērojama...