Dārzs un Drava / 2025.gads (PAVASARIS)

Foto: Zanes Purnes personīgais arhīvs, publicitātes foto 

Ilgi ziedošās daudzgadīgās fuksijas (Fuchsia) allaž ir greznojušas mūsu telpas. Katrs augs izceļas ar savu individuālo oriģinalitāti, fuksijas ‒ ar ilgu ziedēšanu un savdabīgajiem ziediem, kurus tautā sauc par kleitiņām un kuriem nelīdzinās neviena cita auga ziedi.

Šķirņu skaits fuksijām sniedzas pāri 10 000, vēl ir neskaitāmi hibrīdi, krustojumi, formas un galu galā arī atšķirīgās sugas, aptuveni 100, no kurām daudzas ir pirmsākums šķirņu netveramajai daudzveidībai. Noteikti jāpiemin arī salcietīgās fuksijas, kurām ziedi ir mazāk grezni, bet kuras, kārtīgi ziemā sasegtas, izdzīvo Latvijas apstākļos.

Lai labāk izprastu fuksiju audzēšanu un kopšanu, ir vērts atcerēties šo augu savvaļas apstākļus. Fuksiju dzimtene ir Vidusamerika un Dienvidamerika, kur tās sastopamas kalnu rajonos, kur ir gaišs, vēss, maz mitruma lietus veidā, vairāk miglas, rasas un galvenais ‒ ļoti daudz svaiga gaisa. Tādi apstākļi fuksijām jānodrošina, gan audzējot telpās, gan vasarā dārzā. No senčiem mantotie gēni nekur nepazūd, vienīgi šķirnēm vēl papildus būs svarīgs mēslošanas grafi ks un mēslojuma izvēle, substrāta sastāvs un miera periods.

Fuksijas ir dažāda izmēra krūmi ar augšup vērstiem stumbriem, zariem, dzinumiem; ir dažāda garuma nokarenas formas un mākslīgi (ar cilvēka palīdzību) veidoti 150‒180 cm gari augststumbru kociņi. Pēc noziedēšanas fuksijām ieriešas ogas, kurās ir gan dīgstošas, gan nedīgstošas sēklas. Atsevišķām fuksijām ir ogas, kuras pēc lieluma līdzinās ķiršiem un ir ēdamas. Savvaļas apstākļos fuksiju ziedus apputeksnē kolibri, pie mums bites, kamenes un citi kukaiņi.

Telpās fuksijām vislabākie gaismas apstākļi ir pie austrumu un dienvidaustrumu loga, kurus, protams, pārspēj stiklotas verandas, terases, lodžijas, balkoni, nemaz nerunājot par ziemas dārziem, kur augus gaisma apņem no visām pusēm. Fuksijas necieš karsējošu, tiešu saules gaismu, un nekādā gadījumā tās nevar atrasties, piemēram, iekarinātas pret dienvidu, rietumu mājas sienu. Nepatīk arī ilgstoši karsējošā vakara saule rietumu pusē. Fuksijas vairāk nekā izcili jūtas iekarināmos podos, no pavasara līdz rudens salnām pie mājas austrumu sienas, kur augus apspīd rīta un arī nedaudz pusdienas saule, bet vakara saule klāt netiek.

Fuksijas ir vēsummīles, tās neaugs karstās, ļoti siltās telpās. Optimāli jutīsies 18 °C, pat zemākā temperatūrā. Viens no svarīgākiem audzēšanas faktoriem ir svaigs gaiss. Sasmakusi, nevēdināta telpa fuksiju iznīcinās nedēļas laikā. Ārā, dārzā tām dažkārt nekaitē pat pirmās nakts salnas.

Fuksijas var audzēt tikai bagātinātā kūdras substrātā, kurā augsnes reakcija ‒ pH 6,2‒6,5, tātad viegli skāba līdz neitrāla. Tomēr, ja ir iespēja, labāk sajaukt kopā dažādas augsnes, tad nevajadzēs katru gadu nodarboties ar pārstādīšanu. Kūdras substrāts izmantojas pusgada, gada laikā, bet dažādais augšņu sastāvs – velēnu, lapu zemes, labi sadalījies komposts un rupja grants augam kalpos vairākus gadus.

Daudzgadīgās fuksijas nav jāpārstāda katru gadu, bet augsnes virskārta gan ir jāatjauno katru gadu. Iepriekšējā gada augsni uzmanīgi noņem, netraumējot fuksijas virsējo sakņu sistēmu, un uzklāj jauno, svaigo substrātu. Fuksijas pārstāda, ja augsne saskābusi (mazs augs milzīgā podā), ja saknēs uzradušās pūkainās bruņutis – kaitēkļi (nopurina visu augsni un saknes nomazgā ar 45 % spirta šķīdumu), ja pods kļuvis par mazu, saplīsis, nedekoratīvs, ja vienkārši augs slikti aug un tam nevar atrast izskaidrojumu, tad, izkustinot augu no neizskaidrojama klīniskā stāvokļa, varam cerēt uz veiksmīgu iznākumu.

Jo ilggadīgāka fuksija, jo vairāk dzinumu, jo bagātīgāka ziedēšana. Kā piemēru šim faktam var minēt Japānā un Ķīnā audzētos bonsai fuksiju krūmiņus, kociņus, kuriem ir daudzu desmitu gadu vēsture.

Fuksijas pavairot ir vienkārši – ar lapainiem galotnes spraudeņiem, kurus vislabāk griezt februārī, martā un sakņot bagātinātas kūdras un perlīta (1:1) mitrā maisījumā, gaismā, zem polietilēna plēves seguma, istabas (18‒20 °C) temperatūrā. Dažādām šķirnēm, sugām ir atšķirīgs sakņošanās ilgums, procentuāli dažāds pieaugums, bet vidēji tas notiek 1,5 mēnešu laikā. Ja spraudeņi ņemti no iepriekšējā gadā bagātīgi ziedošajiem augiem, tad no apsakņota spraudeņa līdz pirmajam ziedam jāgaida vidēji četri mēneši. Lai ātri izaugtu kupla fuksija, podā jāstāda vairāki apsakņoti spraudeņi.

Fuksijas jālaista mēreni un vienmērīgi, jo tās necieš galējības – ne pārlaistīšanu, ne iekaltēšanu, abos gadījumos augiem neatgriezeniski birst lapas. Fuksijām ir bagātīga, bieza un ārkārtīgi smalka sakņu sistēma, kas pēc iepriekš minētajām nepareizībām neatjaunojas vai to dara ar milzīgām grūtībām, tāpēc nereti ir labāk ieaudzēt jaunu augu. Ja pilsētas dzīvoklī fuksijas laista ar krāna ūdeni, kas parasti ir ciets, kaļķains, tad reizi mēnesī to vajag paskābināt ar citronskābi (naža gals uz 1 litru ūdens) – parastā laistīšanas reizē. Nav receptes – cik daudz un cik bieži jālaista fuksijas (tāpat kā citi telpaugi), jo ūdens patēriņš ikdienā augam ir atkarīgs no temperatūras, gaismas, augsnes, gaisa mitruma utt., t.i., no bezgala daudzu faktoru kopuma. Nākamā laistīšanas reize ir tad, kad augsnes virskārta ir aptuveni 1 cm dziļumā tiešām sausa.

Vislabākais un ieteicamākais mēslošanas veids ir kristāliskā mēslojuma izšķīdināšana ūdenī. Jauniem augiem var izmantot mēslojumus, kur vairāk ir slāpekļa, lai ātrāk pieaugtu, vecākiem – mēslojumus, kuri paredzēti ziedošiem telpaugiem. Pirms un  ziedēšanas laikā var mēslot papildus ar kāliju un fosforu; tas veicina bagātīgāku ziedu ražu un nostiprina augus. Kārtējais atgādinājums! – Drīkst mēslot tikai labi salietus augus, vismaz divas dienas labi padzērušās fuksijas, kas mēslojumus uzņems bez stresa, veselīgi un izmantos tos pilnībā, nevis pirms pusstundas aplietus.

Esam nonākuši pie svarīgākā momenta – fuksiju ziedēšana. Svešzemju katalogos skatītās fuksijas ir acīm neticami ziedošas (protams, neaizmirsīsim par reklāmas fotošopiem jebkuriem pārdošanai paredzētiem augiem). Šādas bagātīgi ziedošas fuksijas varam izaudzēt pēc 2‒4 gadiem. Vispirms ir jāiegūst daudzdzinumu augs – dzinumi jāgriež varbūt pat 3‒5 reizes gadā. Svarīgi! – Fuksijas ziedus veido tikai uz jaunajiem dzinumiem, tātad, jo vairāk dzinumu, jo vairāk ziedu. Ilggadīgam augam, piemēram, nokarenai formai nokarenos, apakšējos zarus atstāj garākus, bet augšējos nogriež īsākus, tad ziedēšanas laikā viss augs noklāts ziediem, augšējo īsāko zaru ziedu galotnes pārklāj garo dzinumu zaļās lapas, bet to galotnes nokarājas ar bagātīgu ziedu daudzumu.

Kad fuksijas rudenī ir beigušas ziedēt (ienestas vēsā stiklotā terasē ‒ ziemas dārzā, kur temperatūra ir 10‒12 °C, zied līdz Ziemassvētkiem), tās apgriež. Griešanas process parasti ir sāpīgs, bet no tā ir atkarīgs, cik daudz ziedu būs nākamgad. Ja apgriež tikai galotnes, tad agrāk vai vēlāk būs jāgriež vēl. Vislabāk rudenī fuksijas apgriezt uz pusi.

Ja fuksijām ir kaitējušas baltblusas, tad augus nolapo, rūpīgi noņem augsnes virskārtu, kur varētu būt neiznīcināmās kaitēkļu olas.

Pat nolapotiem augiem atpūtas laiku, ziemas mēnešus patīk pavadīt ne tikai vēsumā, bet arī gaismā. Pavasari sagaida arī fuksijas, kas ir turētas vēsā (8‒10 °C) pagrabā, tumsā.

Reizi divās nedēļās fuksijas jāapskata, jānogriež kāds izdzinies, dzeltens, etiolēts zars, kas pavasarī tāpat būs jānogriež, jāuzlej nedaudz ūdens, lai sakņu kamols neizžūtu sauss.

Oktobra vidū, novembrī uz guļu noliktā fuksija telpās jānes janvāra beigās, februārī. Maksimālais mēnešu skaits miera periodam ir aptuveni trīs mēneši. Fuksijas liek vēsā, gaišā telpā, vēl apgriež nedekoratīvos dzinumus, sāk pamazām laistīt un pakāpeniski katru nedēļu, paaugstinot mēslojuma koncentrāciju, sāk mēslot. Uzsākot augt, fuksiju dzinumu skaits vēlreiz jāpārskata, kaut kas jānogriež, nogrieztās, jau nedaudz pārkoksnējušās galotnes var izmantot pavairošanai. Nevajag baidīties fuksijas griezt arī ziedēšanas laikā, ja vien tas ir nepieciešams.