Saimnieks LV / 2024.gads (Oktobris)

Pāris kilometrus no Lietuvas robežas Zemgales pusē Vītiņu pagastā atrodas naudīga vieta: te ir gan Dukāti, gan Dālderi, gan Dolāri un Dīleri. Ne jau valūtas punkti, bet saimniecības un mājas. Piemēram, Dālderu mājās atrodas zemnieku saimniecība Dukāti, kas nodarbojas ar piena ražošanu. Dukāti ir ģimenes saimniecība, un svētdienas rītā fermā izdodas sastapt trīs šīs ģimenes paaudzes vīriešus: saimnieku Mairi Grandbergu, viņa dēlu Gintu Grandbergu, kurš pirms pāris gadiem augstskolā ieguvis zootehniķa grādu un tagad var vairāk laika veltīt saimniecībai, un Ginta dēlu Eduardu, kurš gan vēl iet bērnudārzā, bet droši dodas uz kūti pie lielajām raibaļām.

„Mums vakar saimniecībā bija kukurūzas diena, jo piedalāmies lauku izmēģinājumos, audzējot 11 kukurūzas hibrīdās šķirnes un vēl četras pašu. Šogad laiks un apstākļi bija īpaši labvēlīgi kukurūzai, tāpēc arī rezultāti neizpaliek. Konkursā par lielāko vālīti uzvarēja šķirnes ‘Gisella’ vālīte ar svaru 552 g,” lēnām ejot gar vēl nenopļauto kukurūzas lauku, stāsta saimnieks.

Dukātos saimnieko arī vairāki roboti, kas palīdz ne tikai samazināt fermas darbos pavadāmo laiku, bet arī ietaupīt un celt ganāmpulku produktivitāti. To apliecina izslaukumi, kas nemitīgi aug, jo roboti palīdz nodrošināt gan komfortu, gan pastāvīgi pieejamu barību. Taču visu pēc kārtas.

Pirmās bija govis
Joprojām ir diskusijas par to, kas bija pirmā – vista vai ola. Uz jautājumu, kas bija pirmās – govis vai roboti, Dukātos atbilde ir viennozīmīga – govis. Mairis sāka saimniekot kopā ar vecākiem 1995. gadā. Saimniecība reģistrēta 1997. gadā. „Bija gan cūkas, gan vistas, gan govis, arī zirgs,” stāsta Mairis.

Nopietni ar piena ražošanu Dukāti sāka nodarboties 2002. gadā, kad par ES fondiem govju kūtī iebūvēja slaukšanas vadu un mēslu transportieri, – tas atviegloja darbu. Saimniecībai augot, Mairis ar laiku sapratis, ka vecajā fermā paliek par šauru, un nācies lemt – turpināt ražot pienu vai meklēt citu saimniekošanas veidu. Ilgi nedomājot, Dukātu saimnieks 2011. gadā izlēmis startēt ES atbalstam modernizācijai, lai uzbūvētu jaunu fermu, un atbalsts projektam arī tika saņemts. Jaunā ferma tika uzbūvēta 2012. gadā – decembrī govis pārdzītas uz jauno mājvietu. Vecajā kūtī tagad pa ziemu dzīvo teles.

Jaunajā kūtī govis uzreiz bija brīvā turēšanā ar skujiņas tipa slaukšanas zāli.

Melnraibo ganāmpulks
Leišmales saimniecībā dzīvo melnraibs ganāmpulks – Holšteinas melnraibās šķirnes pārstāves. „Sākumā mums ganāmpulkā bija visādas govis – gan brūnas, gan sarkanas, gan sarkanraibas, bet tagad turam tikai ar melnraibās, jo tās ir visražīgākās. Darbojamies arī Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijā,” stāsta Gints.

Pavisam ir 179 lopi, to skaitā 94 slaucamas govis, pārējie ir teļi, jaunlopi un cietstāvošās govis.

Dukātos apsaimnieko ap 140 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. „Ir trīs algoti darbinieki, kā arī darbos iesaistīta visa ģimene. Divas darbinieces strādā maiņās un apkopj mazos teliņus. Viens cilvēks strādā govju fermā – tīra kūtis, piepilda barības tvertnes, notīra pārejas, nomazgā robotus u.c.,” skaidro saimnieks.

Atražošana
Jaunās piena devējas tiek ataudzētas no pašu ganāmpulka, savukārt divu nedēļus vecos bullīšus realizē, jo ilgāk turēt neesot izdevīgi. „Sākumā no divām saimniecībām nopirkām mazās telītes, bet tās tomēr nebija tik izturīgas kā pašu audzētas,” atceras Mairis.

Dukātos govis sēklo pats saimnieks, arī dēls to pamazām apgūstot. „Jau 2003. gadā pabeidzu sēklošanas kursus un kopš tā laika saimniecībā govis sēkloju pats. Tās ir zināmas priekšrocības gan laika, gan izmaksu ziņā, jo līdz ar to varu atļauties nopirkt labāku ģenētisko biomateriālu, jo savu darbu jau nerēķina,” piebilst Mairis.

Ja nepieciešams, taisa arī sinhronizāciju, bet biežāk tomēr pārsvarā sēklo, kad govis dabiski meklējas. Biomateriālu piegādā veterinārais serviss no Valmieras, kas savukārt to ieved no Amerikas.

Vetārsts saimniecībā iegriežas katru otro nedēļu, vairāk, lai profilaktiski apskatītu govis pēc dzemdībām, pārbaudītu uz...

Pilnu rakstu lasiet oktobra SAIMNIEKS LV numurā!