Valdība, 20. augustā, pieņēmusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus prasībās ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, nosakot karbamīda iestrādes nosacījumus augsnē un minimālo dokumentu apmēru darbībām ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām.
Jau pašlaik lauksaimniekiem (noteikumos - operatoriem) ir jāievēro virkne prasību, lai aizsargātu augsni un ūdeni no lauksaimnieciskā piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī ierobežotu amonjaka emisiju. Latvijai – tāpat kā jebkurai citai Eiropas Savienības dalībvalstij – ir noteikti amonjaka emisijas mērķi, ko Latvija 2022. gadā neizpildīja (emisija bija lielāka). Tādēļ ar grozījumiem noteikumos ir ieviests nosacījums, ka, izkliedējot karbamīdu (urīnvielu), tā ir jāiestrādā augsnē. Atjaunojoties veģetācijai, karbamīdu var neiestrādāt pirmajā ziemāju papildmēslojuma reizē.
Uzglabājot un lietojot kūtsmēslus un fermentācijas atliekas, lauksaimniekiem ir jāuzskaita un jādokumentē jebkurš iestrādāto, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku daudzums un uzskaites dokumenti jāuzglabā vismaz trīs gadus. Bet noteikumi nenosaka, ko šī uzskaite ietver vai satur. Lai veidotos vienota izpratne par normatīvo aktu prasībām un normatīvo aktu piemērošanu uzraudzībā, ar grozījumiem noteikumos ir noteikts minimālais dokumentu apmērs kūtsmēslu un fermentācijas atlieku aprites uzskaitei saimniecībā. Turpmāk lauksaimniekiem būs jādokumentē un trīs gadus jāuzglabā informācija par:
LauksaimniecībaSvaigpiena iepirkuma cena pērn decembrī Latvijā bija 45,02 eiro par 100 kil...
LauksaimniecībaŠoziem gaļas liellopu saimniekiem galvenie izaicinājumi saistībā ar aukstum...
LauksaimniecībaLatvijā ievāktā graudaugu kopraža pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datie...
Lauksaimniecība2025. gada otrajā pusē Lely laida klajā jaunāko Lely A5 slaukšanas robota m...