Padome oficiāli pieņēma augsnes monitoringa direktīvu, ar ko izveido pirmo ES mēroga sistēmu augsnes novērtēšanai un monitoringam, kuras vispārējais mērķis ir līdz 2050. gadam panākt veselīgu augsni visā Eiropā.

Jaunie noteikumi palīdzēs uzlabot augsnes noturību, nodrošinās piesārņoto vietu labāku apsaimniekošanu un ieviesīs zemes aizņemšanas mazināšanas principus, īpašu uzmanību pievēršot augsnes blīvēšanai (augsnes pārklāšanai ar necaurlaidīgu materiālu, piemēram, betonu vai asfaltu) un augsnes noņemšanai (augsnes virskārtas noņemšanai tādu darbību laikā kā būvniecība).

Saskaņā ar direktīvu dalībvalstis izveidos monitoringa sistēmas, lai novērtētu augsnes fizikālo, ķīmisko un bioloģisko stāvokli savā teritorijā, pamatojoties uz kopīgu ES metodiku. Tās regulāri ziņos Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai par augsnes veselības stāvokli, zemes aizņemšanu un piesārņotajām vietām, nodrošinot, ka visā ES ir pieejami salīdzināmi dati, un var veikt koordinētus pasākumus augsnes degradācijas novēršanai. Tiks veikti arī pasākumi, lai uzraudzītu jaunus piesārņotājus, piemēram, perfluorētos alkilsulfātus (PFAS), pesticīdus un mikroplastmasu.

Direktīva definē kopīgus augsnes novērtēšanas indikatorus un ievieš klases augsnes veselības aprakstīšanai. Tas palīdzēs dalībvalstīm noteikt prioritātes un pakāpeniski īstenot pasākumus, kas veicina veselīgāku augsni.

Šis solis noslēdz direktīvas pieņemšanas procedūru Padomē. Paredzams, ka Eiropas Parlaments galīgo balsojumu rīkos oktobrī. Dalībvalstīm būs  trīs gadi pēc spēkā stāšanās, lai ieviestu jaunos noteikumus valsts tiesību aktos.