Aktuālie monitoringa dati liecina, ka Latvijā mīt 150 brūno lāču (Ursus arctos). To skaits pēdējos gados stabili pieaug, līdz ar to palielinās arī iespējamība tos dabā sastapt. Lai palīdzētu atpazīt pazīmes, kas ļauj savlaicīgi atpazīt teritoriju, kurā uzturas lācis, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) atgādina par vadlīnijām, ko izstrādājusi kopā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Nacionālā dabas muzeja speciālistiem. Sagatavotais materiāls pieejamas pārvaldes tīmekļvietnē.

Materiāls skaidro, kas ir brūnais lācis, kā atpazīt lāča migu un teritoriju, kur tas uzturas, kā pareizi rīkoties sastapšanās gadījumā. Vadlīnijas papildinātas ar dabā uzņemtām fotogrāfijām, kas palīdz identificēt pazīmes.

“Brūnie lāči visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ir aizsargājami dzīvnieki. Savulaik no Latvijas izzuduši, taču pēdējos gados mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu lēmumu un rīcības rezultātā lāču populācija stabili atjaunojas. Līdz šim Latvijā lāči neziemoja, tie nāca no tuvējām valstīm un atgriezās savās mītneszemēs pārziemot. Taču pēdējos gados lāči ziemo arī Latvijā, līdz ar to neizbēgami palielinās arī nejaušu tikšanos skaits. Lācim un citiem savvaļas zvēriem raksturīgs savā teritorijā atstāt pazīmes, kas ļauj to identificēt laikus. Tādēļ vadlīnijas palīdz saprast šī dzīvnieka pazīmes un izvairīties no nevajadzīga traucējuma un tieša kontakta,” skaidro pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Vadlīnijas veidotas galvenokārt medniekiem un mežsaimniecības nozares pārstāvjiem, kam ikdienā ir vislielākā iespējamība sastapt lāčus, taču tās noderēs arī ikvienam dabas apmeklētājam, tostarp ogotājiem, sēņotājiem un pārgājienu vadītājiem.

Brūnais lācis ir lielākais Latvijas plēsējs, kas var nodzīvot pat 30 gadu. Lāču mātītes var sasniegt līdz 150 kg, tēviņi – pat 300 kg, un šim dzīvniekam nav dabisko ienaidnieku. Lāči apdzīvo plašus, vecus mežu masīvus, priekšroku dodot jauktu koku mežiem, kas robežojas ar purviem, izcirtumiem vai ūdenstilpēm. Ziemas guļai tie migu iekārto sausās vietās ūdens tuvumā.

Parasti lāči ziemas guļā dodas no oktobra līdz decembrim un mostas martā vai aprīlī. Priekšlaicīgu pamošanos var veicināt klimata izmaiņas, laika apstākļi vai traucējumi, piemēram, mežizstrāde vai medības migas tuvumā. Ikdienā lāči nav agresīvi un lielākoties izvairās no cilvēkiem, taču var kļūt agresīvi, ja tiek pāragri iztraucēti no ziemas guļas, ievainoti vai ja lāču mātīte aizsargā mazuļus.

Šobrīd pasaulē mīt ~200 000 brūno lāču. Lielākās populācijas sastopamas Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Rumānijā. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs brūnie lāči izzuduši, tomēr pakāpeniski tie sāk atgriezties. Latvijā brūnais lācis ir aizsargājams un nemedījams dzīvnieks.