Tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērnā gada rudenī plānotās ziemāju un rapšu platības tika apsētas. Lai gan sējas darbi citviet nedaudz iekavējās, ziemu augi sagaidīja agrīnās attīstības fāzēs, kad sākas cerošanas process labībām un rapšiem attīstījusies lapu rozete. Ziema šogad neskopojās ar sniegu – lielākajā daļā Latvijas teritorijas februāris un marts bija balti sniegoti mēneši. Mazliet apdalīta bija Kurzemes puse, kur sniega segas biezums bija neliels un, saulītei uzspīdot, tas pazuda ātrāk. Šeit pavasarīgs laiks bija sajūtams jau krietni agrāk nekā citos reģionos. Aprīlis ir jaunās sezonas sākums, kad jau izvērtētas iepriekšējā gada veiksmes un neveiksmes un jau saplānoti veicamie darbi, kas gaida ātrāku realizāciju. Aprīlī nevajadzētu aizmirst par kultūraugu kaitīgajiem organismiem, jo līdz ar augiem mostas un savu kaitniecisko darbību atsāk arī tie.

Ziemāji
Pavasarī pārziemojušo ziemāju veģetācijas atjaunošanās ātrums būs atkarīgs no temperatūras. Virszemes daļas var izskatīties nedzīvas un brūnas, bet tās ataugs, kad izveidosies jaunās baltās saknītes – tās ir pazīme, kas liecina, ka veģetācija atjaunojusies. Pēc sniega nokušanas vietām, īpaši sabiezinātos un agri sētos sējumos, būs novērojami arī sniega pelējuma bojājumi. Pārmitrās vietās un zemās ieplakās, kur augi ir ilgāku laiku atradušies zem ūdens, iespējama arī augu izslīkšana. Savukārt pavasarī ilgāku laiku krasās diennakts temperatūras maiņas apstākļos dažviet, iespējams, būs vērojama arī sējumu izcilāšanās (cerošanas mezgla izcelšana virs augsnes un sakņu saraustīšana). Aprīlī sējumi saņems virsmēslojumu. Turpināsies arī pārziemojušo un pavasarī no jauna dīgstošo nezāļu attīstība. Izvērtējot katra konkrētā sējuma nezāļainību un pieņemot lēmumu par ierobežošanas nepieciešamību, kā palīgs noderēs Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) ik gadu sagatavotais Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksts...

Pilnu rakstu lasiet aprīļa SAIMNIEKS LV numurā!