, .
cloudy 12.9℃
Vārda dienu svin: Nora, Lenora, Ija

Karstuma stress govīm

Aiga Kaļva-Avotiņa , 13-07-2023
Karstuma stress govīm

Saimnieks LV / 2023.gads (Jūlijs)

Ik gadu lopkopji saskaras ar vasaras lielāko izaicinājumu – karstuma stresu dzīvniekiem. Jūlijs, augusts, septembra sākums pēdējo gadu laikā sagādājis galvassāpes ne vienā vien saimniecībā. Mainoties klimatiskajiem apstākļiem, turpmāk ar šo problēmu saskarsimies arvien biežāk. Kā palīdzēt lopiem un pēc iespējas samazināt karstuma stresa radītos zaudējumus?

Karstuma stress sagrauj govs vielmaiņu
Kā jau siltasiņu dzīvniekam, govij vielmaiņas procesos nepārtraukti veidojas siltuma enerģija, kuru tā izmanto ķermeņa temperatūras uzturēšanai, bet lieko izvada apkārtējā vidē. Govs komforta zona ir zemāka nekā cilvēkam – aptuveni 5–15 °C. Ja vides temperatūra pārsniedz 22 °C, organismā sākas virkne reakciju, lai pastiprinātu siltuma izvadīšanu. Ja augsta temperatūra ir tikai dienā, tad nakts vēsums kompensē dienas laikā piedzīvoto stresu. Kad arī naktī temperatūra ir augstāka par 17–18 °C, govis pastāvīgi cieš no karstuma stresa, atstājot ilglaicīgas sekas uz tās veselību un produktivitāti. Lai palielinātu siltuma atdevi, paplašinās zemādas asinsvadi, elpošana kļūst seklāka, ātrāka, sākas siekalošanās, samazinās apetīte, govs kļūst apātiska. Pastiprinātās vielmaiņas dēļ tiek izmantotas organisma minerālsāļu rezerves, samazinās asiņu pieplūde iekšējiem orgāniem (to skaitā spureklim). Spurekļa kustību skaits samazinās, bet dabiskais buferis jeb nātrija bikarbonāts, kas dabiski veidojas govs siekalās, tiek iesaistīts citos vielmaiņas procesos. Tādēļ, sākoties karstuma stresam, govīm veidojas arī subakūta spurekļa acidoze (SARA), kas ne...

 

 

Pilnu rakstu lasiet jūlija SAIMNIEKS LV numurā!

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Pārmaiņas liellopu ražošanas struktūrā
Pārmaiņas liellopu ražošanas struktūrā

Latvijas liellopu gaļas ražošanas nozarē vērojama dinamiska izaugsme: divas...

Ko ģenētika pasaka agrāk nekā mēs paši pamanām?
Ko ģenētika pasaka agrāk nekā mēs paši pamanām?

Kamēr piena lopkopībā genoma testi ir ikdiena, gaļas liellopu audzētāji šo ...

ZS "Kalna Rubeņi" izaugsmes stāsts
ZS "Kalna Rubeņi" izaugsmes stāsts

Madonas novada Praulienas pagastā, ainaviskā vietā atrodas zemnieku saimnie...

Nepietiekami termiski apstrādātās pupiņās esošie lektīni rada risku veselībai
Nepietiekami termiski apstrādātās pupiņās esošie lektīni rada risku veselībai

Lektīni ir dabiski sastopamas olbaltumvielas daudzos augos – pākšaugos (pie...