Saimnieks LV / 2025.gads (Aprīlis)

Skābbarības kvalitāte nesākas skābbarības bedrē, tā iegūst potenciālās aprises jau uz lauka, kur dažādi vides apstākļi nosaka, kāda veida baktērijas, raugi un sēnītes konkrētos apstākļos spēs savairoties. Savvaļas mikroorganismiem, kas dzīvo uz zālāja/kukurūzas lapām, ir ļoti svarīga loma skābbarības fermentācijā. Baktēriju skaits un to veidi ir tieši atkarīgi no laikapstākļiem pirms barības novākšanas. Izprotot šo ietekmi, var savlaicīgi novākt skābēšanai paredzētās kultūras, izvēlēties piemērotu ieraugu un skābēšanas tehnoloģiju.

Mikrobiālā vide uz augošiem augiem:
√ Pienskābās baktērijas – atbildīgas par barības ieskābšanu.
x Enterobaktērijas – konkurē ar pienskābajām baktērijām par cukuriem.
x Klostrīdijas – var izraisīt sviestskābes fermentāciju.
x Raugi un pelējums – mikroorganismi, kas izraisa skābbarības karšanu, bojāšanos, sausnas zudumu un toksīnu veidošanos.

Šo mikroorganismu daudzums un attiecība uz augu lapām ir atkarīga no lauka kondīcijas, augu veselības un laikapstākļiem pirms barības novākšanas.

Kā laikapstākļi ietekmē baktēriju populācijas pirms barības novākšanas
1. Silts un mitrs laiks (16–28 °C, mitrums > 70 %)
Ideāls pienskābajām baktērijām, diemžēl labvēlīgs arī kaitīgo mikroorganismu attīstībai.

Kad gaisa temperatūra ir augsta un mitruma līmenis pārsniedz 60–70 %, Lactobacillus spp. un citas pienskābi...

Pilnu rakstu lasiet aprīļa SAIMNIEKS LV numurā!