Saimnieks LV / 2025.gads (Augusts)

Raidieraksts jeb citiem zināms kā podkāsts ir lielisks veids, kurā veidot diskusijas ar dažādiem nozares pārstāvjiem, lai informētu klausītājus par aktuālo. 2023. gadā Swedbank nāca klajā ar raidierakstu Par lauksaimniekam svarīgo, kurā Raimonds Miltiņš un Rolands Zeltiņš uz sarunu aicina lauksaimniecības nozares speciālistus, lai sniegtu padziļinātu skatu nozarē. Ieraksta galvenais mērķis: katram lauksaimniekam dzirdēt to, kas liek padomāt.

– Kāds ir jūsu stāsts lauksaimniecībā?
Raimonds: – Esmu beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti (tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU)) kā agronoms. Nu jau 14 gadus esmu Swedbank lauksaimniecības eksperts un agronoms. 2011. gadā banka uzrunāja mani sākt darbību finanšu nozarē saistībā ar lauksaimniecības uzņēmējdarbību; saprast, kas un kā notiek, kas lauksaimniekam nepieciešams, kāda ir situācija uz lauka un ražas prognozes, arī izskatot dažādos tehnikas piedāvājumus un to atbilstību saimniecībām, tādējādi analizējot situāciju tirgū.

Rolands: – Bankā strādāju jau vairāk nekā 20 gadus. Pēc izglītības esmu ekonomists, arī absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LBTU). Pašlaik nodarbojos ar precīzi to, ko apguvu universitātē. Absolvējot studijas Jelgavā, apguvu daudz ko paralēli, tajā skaitā agronomiju, veterināriju un finanses. Nozare, kurā ar Raimondu pašlaik esam iesaistījušies, ir cieši saistīta ar mūsu iegūtajām pamatzināšanām studiju gados. Esam nešķirama komanda – es finansists, viņš agronoms, mēģinot likt kopā bildi par nozarē notiekošo.

– Kas ietilpst jūsu ikdienas pienākumos?
Raimonds: – Ikdienā strādājam tikai ar lauksaimniekiem Latvijā. Braucam pie viņiem, lai klātienē apspriestu un atrastu izdevīgāko finanšu risinājumu, dodam padomu un pārrunājam nozarē aktuālo. Lai uzturētu agronoma zināšanas, apmeklēju izmēģinājumus par augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu pielietošanu. Līdztekus tam viesojamies un esam regulārā saiknē ar kooperatīviem un partneriem – agrotehnikas tirgotājiem. Pastāvīga viedokļu apmaiņa notiek ar Zemnieku saeimu, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP), Lauku atbalsta dienestu (LAD), Zemkopības ministriju, Finanšu nozares asociāciju u.c.

– Kāds ir raidieraksta mērķis?
Rolands: – Mūsu mērķis ir savā veidā celt lauksaimniecības nozares efektivitāti. Pieredze ir lielisks izglītības instruments. Katrs savu saimniecību redz savām acīm, mums savukārt ir tā lieliskā iespēja aptvert saimniecības plašākos rakursos un ar iegūtajām zināšanām dalīties tālāk. Protams, apzināmies, ka ne visos gadījumos mūsu viedoklis ir absolūti pareizs, taču iedrošinām klausīties – ko vērtīgu noteikti sadzirdēsiet un būs vieglāk pieņemt racionālus un izsvērtus lēmumus.

Mērķis ir runāt par, mūsuprāt, efektīviem risinājumiem, kā arī izaicinājumiem un kļūdām. Esam gatavi runāt ar katru saimnieku individuāli, kādu slavēt, citam aizrādīt; slavētais lepojas, aizrādītajam aizvainojums, taču kopumā svarīgākais ir palīdzēt, vairot efektivitāti un gudru saimniekošanu.

Raidieraksts tiek radīts ne jau mums ar Raimondu, bet gan saimniekam. Mūsu mērķis ir rosināt domāt, analizēt neatkarīgi no tā, vai padoms tiks ņemts vērā vai ne. Man ir bijusi pieredze, ka saimnieks pēc raidieraksta norāda uz astoņiem punktiem, kas mums tajā reizē neesot izdevušies. Mums šāda atgriezeniskā saite ir ļoti vērtīga. Kaut vairāk būtu tādu tematu, par ko saimniekiem diskutēt! Tā atrodas tie patiesi vērtīgie zelta graudi, savukārt mēs gūstam precīzāku lauksaimnieciskās situācijas raksturojumu, apzinoties reģionālās atšķirības Latvijā.

Raimonds: – Viens var būt piena lopkopis, cits graudkopis. Mēs to bildi redzam kopā, taču katrā Latvijas pusē nianses ir atšķirīgas. Laikapstākļi, atbalsta iespējas, pielietotās tehnoloģijas, zaļais kurss un daudz kas cits ietekmē shēmas, piemēram, kā saimnieki saņem atbalstu platībmaksājumos. Mūsu galvenais mērķis ir, lai katrs saimnieks no sava hektāra var iegūt maksimālo atdevi, tādēļ arī raidieraksti.

– Kāds bija raidieraksta realizācijas process?
Raimonds: – To ietekmēja gan tas, ka bankā paralēli tika īstenoti citu tēmu ieraksti, gan paaudžu maiņa lauksaimniecībā.

Ievērojama daļa no mūsu mērķauditorijas ir jaunā lauksaimnieku paaudze. Esam patīkami pārsteigti par raidieraksta izdošanos, jo kopumā klausītāju skaitam ir augšupejoša tendence.

Rolands: – Kanāli, kurus izmantojam auditorijas sasniegšanai, ir dažādi, piemēram, viedokļu raksti, semināri un individuālās sarunas ar lauksaimniekiem.

– Kā top katras sērijas tēma?
Raimonds: – Dažādi. To ietekmē, piemēram, gadalaiks vai arī tā brīža aktualitāte. Pavasarī runājam par pārziemošanu, tā brīža sējumu kvalitāti, cenām vai arī apdrošināšanas iespējām. Vasarā gan klausītājus lieki netramdām ar ierakstiem, jo visiem darba pilnas rokas – kāds vēlas atpūsties, kāds gatavojas kulšanai. Rudenī darbojamies, bet ziemā ģenerējam jaunas idejas, lai saimniekiem būtu interesanti klausīties.

Rolands: – Katrā ziņā mēģinām atrast arvien ko jaunu. Pie iepriekš izrunātām tēmām cenšamies neatgriezties. Ieraksti netop bieži, tikai tad, kad tiek skaidrota konkrētā aktualitāte. Veidojas arhīvs. Saimniekam taču nebūs aktuāli klausīties, kā izskatījās pavasara sējumi rudenī.

Raimonds: – Nav noteikts raidierakstu publicēšanas grafiks. Citreiz sanāk reizi mēnesi, citreiz biežāk. Ja izdodas, tēmas ierakstiem plānojam. Piemēram, redzam, ka piena lopkopība sen nav bijusi, tad ieplānojam nākamajā vai aiznākamajā ierakstā sarunu ar kādu attiecīgās nozares pārstāvi. Cenšamies strādāt katrā segmentā, lai noklātu visu lauksaimniecības nozari.

– Kā izdodas uzrunāt viesus?
Raimonds: – Tā kā ieraksti nav bieži, tad liekas, ka uzrunāt ir salīdzinoši viegli. Es ceru, ka nozarē esam atpazīstami, draudzīgi un saprotoši, tāpēc paldies katram, kas atsaucas un piedalās nozares pilnveidošanā.

Rolands: – Ņemam vērā arī ieraksta viesa atpazīstamību nozarē, runātīgumu un kompetenci, lai saruna būtu vērtīga un interesanta klausītājam.

– Kādi ir raidieraksta rezultāti?
Raimonds: – Izplatām saturu dažādās platformās, tajā skaitā YouTube un Spotify, kā arī Swedbank blogā. Mūsdienās visu iespējams analizēt.

Rolands: – Mārketinga daļa skatās, piemēram, klikšķu skaitu vai cik daudz noklausās ierakstu līdz galam. Iespējams redzēt arī jaunos klausītājus, sekotājus. Rādītāji ir augšupejoši. Ja tā nebūtu, mēs šo ideju neturpinātu.

Arvien vairāk dažādās tikšanās ar saimniekiem un nozares pārstāvjiem dzirdam atsauksmes – gan labas, gan diskusiju veidā. Jo vairāk mūs pamana, jo lielāka motivācija turpināt.

– Kurā platformā esat klausītākie?
Rolands: – Jājautā tiem, kas cipariņus skaita, jo precīzi teikt nemācēšu. Ir konkrētas tēmas, kas veiksmīgi sasniedz auditoriju, – zemes tirgus, darbinieki un viņu algas, sējumu apdrošināšana. Var gadīties, ka tēma ir aktuāla, bet saruna sanākusi stīva, rezultātā ieraksts nav tik veiksmīgs kā gribētos. Ir svarīgi dažādi faktori: noskaņojums, viesa runātīgums, cik dabīgi raisās saruna. Mērķis nav jautājumi un atbildes, bet gan diskusija. Manuprāt, auditorijai tad ir interesantāk klausīties.

– Vai ir gatavas ieraksta sagataves vai improvizējat atkarībā no tā, kā virzās saruna?
Raimonds: – Jautājumi ir sagatavoti, bet parasti skatāmies, kurā virzienā saruna ies. Reizēm atbildes tiek saņemtas kā pašas no sevis – brīvās diskusijas formā.

Rolands: – Jāatzīmē, ka neviens no mūsu publicētājiem ierakstiem nav griezts un montēts pa daļām. Vienīgais izņēmums ir kādi tehniskie klikšķi, vienu vai divas sekundes gari, ko izņem ārā. Neviena saruna nav ierakstīta atkārtoti.

– Ko varam gaidīt nākamajā epizodē?
Rolands: – Netipiski, bet tikko mūs ir uzrunājis Pasaules dabas fonds, kas vēlas ar mums sarunu. Skatāmies, vai viņu piedāvātā tēma būs aktuāla mūsu klausītājiem.

– Kad to plānojat izlaist?
Rolands: – Nav problēmu apsēsties, ierakstīt un, kad aktuāli, tad izlaist. Taču lielākoties ierakstu melnrakstus neturam. Nedēļas ietvaros ierakstām un arī atskaņojam klausītājiem. Dažbrīd pat vēlos, lai raidieraksts nonāk pie auditorijas ātrāk, īpaši pavasarī, kad lauksaimniecībā ir dažādas aktualitātes. Tad vajadzētu ierakstīt un divās dienās izlaist, citādi pēc divām nedēļām klausītājiem tā būs vēsturiska tēma.

Tagad viss process ir raits, veiksmīgi izveidojam arī relīzes ierakstiem un diezgan ātri nododam uz publikāciju visus materiālus.

Raimonds: – Iespējams būtu vērtīgi padiskutēt par graudu uzglabāšanu un pirmapstrādes kaltēm. Neesam vēl pieskārušies augļkopības un dārzeņkopības tēmām, arī tas vēl padomā. Aitkopība un gaļas liellopi arī nav aizmirsti.

– Vai ir iespējama tēmu atkārtošanās?
Raimonds: – Aktīvi darbojamies ar raidierakstiem jau divus gadus, trešo sezonu aizvadīsim cerībā, ka nenāksies tēmas atkārtot. Nākotnē, protams, jāņem vērā, ka nāksies parunāt par rezultātiem, cenām, kā saimniekiem gājis, tā ir pieredze, kas vērtīga katram. Šis gads ir ļoti interesants un izaicinošs. Kā saimnieki teica – tad mūs nokaltēja, tad nosaldēja un šoreiz noslīcināja, kas tad būs ceturtajā gadā?

– Ja jums jautātu, kāpēc klausīties raidierakstu, ko jūs atbildētu?
Rolands: – Lai aizgūtu kādu saimnieka svarīgu atziņu.

Raimonds: – Raidieraksta nosaukums ir Par lauksaimniekiem svarīgo, tas arī daudz ko pasaka. Dodoties uz saimniecībām, semināriem vai klausoties ierakstus, mans mērķis ir uzzināt ko jaunu vai noderīgu – to arī novēlu katram mūsu klausītājam.

Rolands: – Konferences vai seminārus apmeklē, lai gūtu zināšanas, atcerētos dzirdēto. Ja pēc tam dzirdētais pagaisis, tad vai nu tēma nav bijusi īstā, vai arī tev tur nebija jābūt. Tieši tāpat ir ar raidierakstu – ja noklausies vienu, otru, trešo ierakstu un atziņu nav, neatkarīgi no tā, vai piekrīti vai nepiekrīti dzirdētajam, tad, iespējams, mūsu sarunas nav piemērotas tev.

– Kādi trīs vārdi vislabāk raksturo raidierakstu?
Raimonds: – Zināšanas, izaicinājumi, nākotne.