Dārzs un Drava / 2025.gads (RUDENS)

Foto: no Raimonda Indrāna personīgā arhīva

Šoreiz vēlos rast skaidrību, kas ir mīti un kas patiesības par melnā plūškoka audzēšanu.

Melnais plūškoks (Sambucus nigra L.) ir viena no plūškoku sugām. Tas ir līdz 6 m augsts koks vai krūms ar krēmbaltiem ziediem vairogveidīgās ziedkopās un melnvioletiem kauleņiem ar trim kauliņiem. Zied jūnijā un jūlijā. Lapas pretējas, nepāra plūksnaini saliktas no 3, 5 vai 7 lapiņām. Dabiskais izplatības areāls ir Dienvideiropa, Ziemeļāfrika un Tuvie Austrumi.

Plūškokus kā ārstniecības un krāšņumaugus Latvijā sāka audzēt 17. gadsimtā. Tie palīdzēja cīnīties pret grauzējiem. Melno plūškoku audzēja pie klētīm un noliktavām, lai tos atbaidītu. Kādreiz plūškoku uzskatīja par svētu koku, jo tas aizsargājot no daudzām briesmām un nelaimēm – ugunsgrēkiem, ļauniem cilvēkiem, pat no laupītājiem un, protams, daudzām slimībām un kaitēm. Kultivētas melno plūškoku audzes ir atrodamas Blankenfeldes muižas teritorijā, kur izveidota plūškoka sulas un sīrupa ražotne.

Avots: https://lv.wikipedia

Bieži dārzu īpašnieki vēlas savā dārzā audzēt melnos plūškokus, no kuriem iegūt ziedus veselīgai tējai, kā arī ogas, visbiežāk pārstrādei. Taču drīz vien saskaras ar problēmu, ka iestādītie plūškoku krūmi neieaugas vai nīkuļo. Vasaras Dārzs un Drava žurnālā stāstīju par slavenajiem Blankenfeldes muižas plūškokiem un pieminēju saimniece Sanitas Silnieces teikto, ka arī Blankenfeldē jaunie stādījumi attīstās slikti, raža ir niecīga. Sanita ieteica, ja plūškoks kādā vietā ir ieaudzies, labāk to netraucēt un necensties pārstādīt citā vietā.

Esmu dzirdējusi no dārzniekiem, ka šķirnes, kas nākušas no citām valstīm, pie mums neaug. Vislabāk esot pārstādīt stādiņus, kas ieaugušies kādos vecos muižu dārzos, jo tad tie esot salizturīgi un labāk aug.

Bieži dzirdēts ir viedoklis, ka melnais plūškoks ir visai pieticīgs. Ja tā, kāpēc tad tas ne vienmēr padodas mūsu dārzos?

Latvijā plūškoku popularizēšanu pirms trīsdesmit gadiem atsāka Valdis Jākobsons Bankenfeldes muižā, Jelgavas novada Vilces pagastā iekopa un pavairoja vēsturiski Blankenfeldē ievestos un kultivētos plūškokus. Savukārt Eglons Brūns saimniecībā Meldri Nīcas novada Otaņķu pagastā piekšroku deva ‘Haschberg’ šķirnes plūškokiem no Vācijas. Kā trešo šīs kultūras popularizētāju var minēt Pūres dārzkopības institūta pētnieci Inesi Drudzi, kura ir atlasījusi Pūres muižas dārzos savulaik no Vācijas ievesto plūškoku sēklaudžus.

Šoreiz raudzīsim kā pierunāt plūškokus augt savā dārzā. Lai to noskaidrotu, devos uz Raimonda Indrāna saimniecību Līveni Valmieras novada Rencēnu pagastā. Raimonds ir šobrīd viens no atpazīstamākajiem plūškoku audzētājiem Latvijā. Viņš sevi dēvē par dārznieku praktiķi. 2017. gadā abi ar dēlu sākuši stādīt dārzu. Stādāmo materiālu Raimonds pavairo pats, bet stādus pavairošanai iegūst dažādos ceļos – gan iegādājoties Latvijā, gan ārvalstīs. Sākotnēji Raimonds esot eksperimentējis, stādot savā dārzā daudzas plūškoku šķirnes, tad atlasījis Ziemeļvidzemes apstākļiem piemērotākās, tādas, kas neizsala un deva labu ražu. Raimonds atzīst, ka Pūres plūškoku pēcteči ir vieni no izturīgākajiem ne tikai Kurzemes apstākļos, bet arī Ziemeļvidzemē, un ir izturīgāki nekā ievestās šķirnes. Raimonds zina stāstīt, ka Vidzemes muižu dārzos diemžēl nav saglabājušās plūškoku audzes, bet par Latgales reģionu viņam neesot informācijas. No ievestajām plūškoku šķirnēm Raimonds uzslavē ‘Korsor’, kuru arī stāda savā dārzā.

Raimonda dārzā aug ne tikai plūškoki. Pārsvarā dārzā tiek audzēti kultūraugi (augļukoki, krūmi), ko varētu saukt par nišas produktiem: plūškoki, pīlādži, bārbeles, korintes, kizili, irbenes, sausserži, citronliānas, zelta jāņogas, aivas jeb īstās cidonijas (Cidonia oblonga Mill.), krūmcidonijas, no tradicionālākām kultūrām – upenes. Sākotnēji bijusi doma izpētīt, kuras no šīm kultūrām Latvijas apstākļos aug un ražo, ar kurām iespējams sasniegt ražošanas līmeni. Jāatzīst, izmēģinātāja gars Raimondā nav zudis arī šodien.

Raimonda Indrāna pārziņā apstrādāto lauku platība ir 25 ha, no tiem pašlaik ap 2,5 ha ir dārzs. Izcilais dendrologs, skolotājs Aivars Lasis savā laikā nodefi nēja trīs galvenās vērtības, kuras savā lauksaimnieka un dārznieka darbā praktizē arī Raimonds: ekoloģija, ekonomija, estētika.

Ekoloģija

Raimonds saimnieko dabai un cilvēkam draudzīgi. Kā pamatuzdevumu izvirza dabīgu augsnes auglības uzlabošanu. Vismaz divus gadus pirms stādīšanas viņš ielabo augsni ar zaļmēslojumu (priekšroku dod eļļas rutkam un baltajai sinepei). Augsnes mikrovides uzlabošanai un mēslošanai izmanto siena mulču no dabīgajām pļavām. Mēslošanā izmanto kūtsmēslus. Pārdomāti izvēlas šķirnes. Stāda veselīgu stādmateriālu. Plāno dārza iekārtojumu (ievērojot saules gaitu, izvēloties sugām piemērotas rindstarpas un attālumus starp augiem), pievērš uzmanību savstarpējai kaimiņaugu allelopātijai.

Ekonomija

Raimonds Indrāns kā vienu no saviem mērķiem ir nospraudis pavairot un audzēt tās šķirnes, no kurām iespējams izveidot intensīvas ražošanas dārzu ar garantētu ražu. Līdz ar to viņa dārzā notiek nežēlīgas šķirošanas process. Kā jau eksperimentālā dārzā, sākotnēji tajā tiek stādīti augi (šķirnes), kuri teorētiski varētu augt Latvijas apstākļos, īpaši pievēršot uzmanību Ziemeļvidzemes apstākļiem. Vismaz 3 gadu garumā tiek pētīts, kā katrs augs un šķirne uzvedas. Pirmais kritērijs – vai konkrētā šķirne labi izziemo. Ja konkrētās šķirnes augi izrādās sala neizturīgi, tie tiek rakti ārā un netiek pavairoti. Būtisks kritērijs ir ražība. Tāpat tiek pārbaudīta augu izturība pret slimībām un kukaiņu uzbrukumiem. Tā kā Raimonds pats pavairo stādmateriālu, tad pavairošanai tiek atstāti paši labākie pārbaudītās sugas pārstāvji.

Tāpat saimnieks izvērtē, cik ilgs laiks paiet, cik resursu ieguldīts, līdz augs sāk pilnvērtīgi ražot, cik lielu ražu iespējams iegūt no viena krūma/koka, līdz var izsecināt, par kādu cenu augļi būtu realizējami tirgū, lai pasākums atmaksātos.

Estētika

Estētika (no grieķu: αἰσθητικός (aisthētikos) – ‘(sa)jūtošs’) ir fi lozofi jas nozare, kurā aplūko jautājumus par skaistumu, mākslu un daiļradi.

Avots: https://lv.wikipedia.org

Protams, Raimonda dārzs ir kopts un skaists. Raimonds atzīst, ka plūškoki un pīlādži ziedu un ražas laikā ir nepārspējams skaistums, arī dabīgo pļavu krāšņums dod lielu gandarījumu un prieku dvēselei. Domāju, ikviens no mums kaut reizi dzīvē ir apstādinājis savu automašīnu, lai fotografētos pie ziedošas pļavas, kas viļņojas ziedu un krāsu varenībā. Lai palielinātu savu dabīgo pļavu ārstniecības augu daudzveidību, Raimonds piemājas dārzā tos kultivē sēklu ieguvei, lai pēc tam izsētu pļavās. Rezultātā iegūst lielāku bioloģisko daudzveidību, kur skaistums mijas ar praktiskumu. Un kā jau iepriekš teicu, šo bioloģiski daudzveidīgo zālāju siens tiek izmantots stādījumu mulčēšanai.

Mēdz teikt, ka Eiropā melno plūškoku uzskata teju par nezāli. Dažādās interneta vietnēs redzam, kādas lielas ražas iegūst no plūškoka, kā tās pārstrādā ievārījumā, sulā, vīnā, kaltē, liofi lizē. Plūškoku izmanto dziedniecībā, un arī aptiekās iespējams iegādāties to preparātus imunitātes stiprināšanai. Eiropā ļoti populārs ir plūškoka ziedu sīrups, tā ir Eiropas konditorejā viena no populārākajām garšām.

Jautāju Raimondam, kas, viņaprāt, būtu svarīgākais plūškoku audzēšanā. Viņš nosauc trīs lietas: vieta, šķirne un kopšana.

Viens no svarīgākajiem faktoriem ir ielabota augsne. Plūškoki labi aug mitrās vietās un barības vielām bagātās augsnēs, trūdvielām bagātā, irdenā zemē ar neitrālu reakciju (ap pH6), bet pacieš arī vieglu skābumu. Plūškokus stāda pavasarī vai agri rudenī, septembra beigās, oktobra sākumā, tikpat dziļi, kā augs audzis kokaudzētavā. Pēc iestādīšanas un saliešanas ieteicams apdobes līdz 10 cm biezā kārtā mulčēt ar zāles mulču vai kūdru. Plūškokiem patīk augt auglīgās augsnēs. Pēc iestādīšanas vēlams dzinumus saīsināt, atstājot divus trīs pumpurus

Raimonds ir atklājis, ka Ziemeļvidzemes apstākļiem un viņa dārzam vislabākie ir daži hibrīdi no Pūres plūškokiem, no ievestajām šķirnēm ‘Korsor’.

Latvijas apstākļiem vietās ar nedaudz maigāku klimatu piemērotas vairākas šķirnes.

‘Korsor’

Šī ir komerciāla, ātri augoša dāņu melnā plūškoka šķirne. Var izaugt aptuveni 2,4 – 3,6 m augsta. Augšanas sezonā nepieciešams vidēji daudz vai mēreni laistīt, bet šķirne nav izvēlīga attiecībā uz augsnes tipu vai pH līmeni un ir salizturīga. Dod priekšroku saulainām vietām. Krūmi ir arī ļoti dekoratīvi, ar lielām, saliktām zaļām lapām. Daļēji pašapputes, bet būs ražīgāka, ja stādīta kopā ar citām šķirnēm. Zied pavasarī. Smalkie, sviesta dzeltenie līdz baltie ziedi satur daudz cukura un bieži tiek izmantoti vīnos un stiprajos dzērienos. Ražo īpaši lielas un sulīgas ogas. Ogas nogatavojas vasaras beigās vai agrā rudenī.

‘Sampo’

Vēlama saulaina līdz daļēji ēnaina vieta. Krūmu augstums 2 – 3 m. Zied no maija beigām līdz jūnija sākumam, ir pašauglīga, tāpēc augļu veidošanai nav nepieciešams apputeksnētājs, raža ienākas septembrī. Jāizvairās stādīt ļoti aukstās un vējainās vietās, lai novērstu bojājumus. No viena krūma var iegūt līdz pat 20 kg ogu. Ogas tumšas, gandrīz melnas, sulīgas. Tās piemērotas lietošanai gan svaigā veidā, gan pārstrādātas – ievārījumam, sīrupam, vīnam un krāsvielām. Ziedus var ēst svaigā veidā vai sakaltēt tējai.

‘Haidegg 17’

Augstražīga šķirne no Klosterneiburgas Austrijā. Krūms izaug līdz 4 m augsts un plats, ir viegli kopjams, izturīgs pret salu, aukstumu un vēju. Šķirne ir piemērota piemājas dārziem un komerciālai audzēšanai. Tā ražo ļoti bagātīgi, gandrīz divreiz vairāk nekā citas plūškoka ogas. Zied jūnijā – jūlijā, augļi parādās augustā. Lieli, balti ziedkopu čemuriņi pavasarī ir ideāli piemēroti plūškoka sīrupam. Tumši sarkanas, bagātīgas garšas ogas nogatavojas augusta beigās – septembrī. Ogām ir laba garša, tās piemērotas sulām, marmelādei un, protams, ārstniecībai. Šķirne ir izturīga pret augļu puvēm.

‘Haschberg’

Austrijas šķirne, kas ir iecienīta komerciālos augļu dārzos. Spēcīgi augošs krūms, sasniedz 2 – 3, pat 4 m. Izturīga šķirne, labi aug dažādu tipu augsnēs, patīk labi drenētas, aerētas augsnes, kā arī izturīga pret slimībām. Daļēji pašauglīga, tāpēc apputeksnētājs (cita šķirne) palielinās ražu. Vasaras mēnešos nepieciešama laistīšana, jo cieš no pārmērīga sausuma. Dod priekšroku saulainai vietai, bet panes pusēnu. Zied maijā. Augļi ienākas augustā – septembrī. Iespējams iegūt 18 – 23 kg no krūma. Zilgani melnās, pasaldās ogas sakārtotas lielos ķekaros. Tās piemērotas ievārījumu, sīrupu un želeju pagatavošanai.

Raimonda vērtīgākās atziņas plūškoku audzēšanā:

• Tas ir mīts, ka plūškoki ir mazprasīgi pret augšanas apstākļiem. Plūškokiem patīk trūdvielām bagātas, irdenas, auglīgas augsnes.

• Plūškoki, tāpat kā citi kultūraugi, ir jāmēslo un karstajā vasaras periodā jālaista.

• Ja vēlas audzēt plūškokus, lai iegūtu stabilas un prognozējamas ražas, jāizraugās salizturīgas šķirnes, kas katru ziemu neapsalst. Nedrīkst žēlot nīkulīgos, apsalstošos augus. To vietā jādod priekšroka sala, slimību un kaitēkļu izturīgajām šķirnēm.

• Plūškokiem patīk saulainas vietas vai ar vieglu noēnojumu.

• Plūškoku ogas garšo arī putniem, tāpēc savlaicīgi jādomā par aizsardzības pasākumiem.