Saimnieks LV / 2025.gads (Augusts)

Pēdējos gados izbaudām plašu laikapstākļu spektru. Vissāpīgāk to izjūt lauksaimnieki. Tiek ietekmēts kulšanas laiks, ražas kvalitāte un sējas darbi. Vienu gadu sausums, bet nākamajā lauki pārtop dziļās ūdens peļķēs – ko darīt? Šajā sarunā ar Rapool reģionālo menedžeri Latvijā Ēriku Freimani izrunājām uzņēmuma unikalitāti rapšu audzēšanā, laikapstākļu ietekmi uz šī gada ražām un kādi būtu galvenie ieteikumi nākamajai sējai.

Ērika Freimane

– Kāpēc izvēlējāties saistīt darbību ar agronomiju?
Ērika: – Tā bija liktenīga sagadīšanās. Sākotnēji gribēju mācīties Bulduros par daiļdārznieku, bet tad ieguvu informāciju no pazīstamas pasniedzējas Lauksaimniecības akadēmijā, ka tiks atvērta jauna fakultāte ainavu arhitektiem. Viņa ieteica iestāties agronomos, lai pēc tam vieglāk varētu pāriet uz manis kāroto ainavu arhitektūras programmu. Iznākumā absolvēju Agronomijas fakultāti, jo Ainavu arhitektūras fakultāte vēl nebija atvērusies.

Toreiz ļoti populāras bija kolhoza stipendijas. Tā nu pēc augstskolas devos strādāt uz Kuldīgas rajona kolhozu Uzvara. Esmu dzimusi un augusi laukos, mani vecāki strādāja šajā kolhozā, tēvs pa vasarām vēl piestrādāja par kaltes meistaru, līdz ar to vide bija ļoti pazīstama.

– Kādi ceļi aizveda līdz darbam Rapool?
Ērika: – Gari un sarežģīti. Patiesībā vēl pa vidu bija 90. gadi un aicinājums tiem, kam ir zeme, dibināt saimniecību. Tad nu es uz vectēva zemes izveidoju savu zemnieku saimniecību un līdz 1998. gadam saimniekoju. Pēc akadēmijas absolvēšanas strādāju jau iepriekš minētajā kolhozā par sēklkopības agronomu, kas pēc daudziem līkločiem aizveda mani līdz uzņēmumam Rapool. Ir sanācis arī tirdzniecības uzņēmumos pastrādāt, sākumā bija Latagra (1998. gadā), kur darbojos vairāk kā agronoms – konsultants. Tad citi, kuriem sekoja darbs pesticīdu uzņēmumā Syngenta.

Apkopojot darba stāžu, varu teikt, ka esmu bijusi gan ražotāju pusē kā zemniece, gan lielsaimniecībā kā agronoms, gan uzņēmumā – tirgotājs. Iznākumā esmu atgriezusies pie sākotnējās darba jomas – tolaik biju sēklkopības agronome, tagad strādāju selekcijas uzņēmumā Rapool. Daudzpusīgi aptverta lauksaimniecības nozare.

– Ar ko Rapool atšķiras tirgū?
Ērika: – Pērn Rapool atzīmēja nozīmīgu jubileju – 50 veiksmīgus darbības gadus. Savukārt 2022. gadā Rapool dibinātājs NPZ (Norddeutsche Pflanzenzucht Hans-Georg Lembke KG), kas ir privāts, vidēja lieluma augu selekcijas uzņēmums, atzīmēja 125 gadus selekcijā. NPZ sākumā bija ģimenes saimniecība. Tās dibinātājs ar lielu degsmi un aizrautību pievērsies rapšu selekcijai. Šī padziļinātā interese par rapšiem un to audzēšanu, dedzīgā nodošanās to pētniecībai raksturīga visam NPZ kolektīvam un ir viens no galvenajiem faktoriem, kas atšķir NPZ un Rapool no citiem tirgus dalībniekiem. Otrs mūsu akcionārs DSV ir plaša spektra selekcijas uzņēmums, kur ir gan graudaugi, gan kukurūza, gan zālāji.

Rapool tātad izceļas ar to, ka visa pētniecība un uzmanība pievērsta rapšiem. Pašlaik, piemēram, aktuāla problēma ir kaitēkļi un tāpēc pētniecība koncentrēta uz rezistentas šķirnes radīšanu. 

– Kā klājies šogad ziemājiem?
Ērika: – Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, varētu teikt, ka gan rapši, gan graudaugi pārziemoja ļoti labi, nebija nepieciešama intensīva pārsēšana. Tas ir ļoti labi, jo pārsēšana uzreiz nozīmē izdevumus un stresu saimniekam. Vasarāju audzēšana nav vienkāršs darbiņš, nekad nevarēs zināt, vai pēkšņi nepiedzīvosim agru sausumu un pārsētais neizdosies.

Šajā gadā visu laiku ir bijis pietiekams mitrums, dažviet gan par daudz, bet kopumā normāli. Mēs – cilvēki – šādu laiku nemīlam, bet augiem tā ir dāvana, tie uzņem nepieciešamās barības vielas no augsnes, sakņu sistēma atbilstoši attīstās, veidojot izturīgāku augu.

Konkrētāk par rapšiem – ir plusi un mīnusi, kā vienmēr. Šoreiz pozitīvais ir veiksmīga pārziemošana, bet negatīvais, ka siltās ziemas dēļ pārziemoja arī visi kaitēkļi. Bija ļoti daudz smecernieku nodarīto bojājumu, tos manīja ne tikai agrā attīstības stadijā, kad veica miglojumus, bet arī krietni vēlāk. Bija salīdzinoši sarežģīti tos ierobežot, iespējams, tas ietekmēs ražu. Pirmajā acu uzmetienā rapši šķiet labi, gari, bet, vērīgāk ieskatoties, redzami caurumi stublājos. Tas liek domāt, ka netiek uzņemtas barības vielas un rapšu sēklas būs sliktākas kvalitātes.

Graudaugos ierobežojošus faktorus nemanīju, ar slimībām un kaitēkļiem graudaugos visumā esam veiksmīgi tikuši galā.

– Kā laikapstākļi ietekmējuši lauksaimniecības darbus?
Ērika: – Latgales pusē noslīkuši vasarāji, arī citos reģionos redzams, ka lauki lietavās ir cietuši. Laikapstākļi jau rada bažas par ražas novākšanu, jo manā vairāku gadu pieredzē ir bijuši tādi gadi, kad ir nebeidzams lietus, arī augustā, kas rezultējies ar sliktām ražām un lieliem izdevumiem. Lai Dievs dod kripatu sausuma, ka varam kult. Mitruma dēļ būs veldre, jo veidosies ļoti smagas vārpas.

– Ņemot vērā šī gada dabas stihijas, kādi ir ieteikumi nākamajam gadam?
Ērika: – Jau šajā rudenī iesaku sēt tādas rapšu šķirnes, kurām būs ātra attīstība, jo sēja būs novēlota. Siltās dienās jūlija beigās visu neatrisināja, plūdu dēļ darbi ir iekavēti, tas nobīdīs arī sēšanu. Ir vajadzīgas intensīvi augošas šķirnes. Pagājušais gads bija karsts, augsne vēl rudenī bija silta, rapši auga griezdamies, pat pārauga. Turpretī šogad lietavu dēļ augsne nav silta un septembris, kad parasti ir vēsāks, sējas situāciju neuzlabos. Tātad gan vēsās augsnes, gan iekavēto darbu dēļ ieteicams izvēlēties ļoti strauji augošu rapšu šķirni.

– Ņemot vērā pēdējos gados piedzīvoto krusu, sausumu un lielos plūdus, kādas rapšu šķirnes iesakāt?
Ērika: – Pret krusu pat selekcija ir bezspēcīga.

Kas attiecas uz pārējiem faktoriem, atzīmēšu, ka ir selekcionēti jauni, ļoti izturīgi hibrīdi. Tos visprecīzāk raksturo vārds angļu valodā robust. Tulkojums latviešu valodā ir vairāk aprakstošs. Robust ir hibrīdi ar ļoti augstu izturības slieksni visdažādākajos apstākļos un ar kvalitatīvu sakņu sistēmu.

Šogad, pirms saskārāmies ar vasaras izaicinājumu – lietu, bija ļoti stipra salna. Aprīļa beigās to varēja jau gandrīz saukt par salu, kas mūsu platuma grādiem ir neierasta situācija. Tirgū ieviesām arī agri ziedošu šķirni. Aprīlī nācās braukt skatīt, kā tā tikusi galā ar ekstrēmo pārbaudījumu. Bijām patīkami pārsteigti, ka viss ir labi, bija tikai noliekusi galviņu, ziedpumpuri nebija cietuši un vēlāk redzējām pāksteņus. Secinājums – tātad šķirne izturīga un piemērota arī neparedzamiem apstākļiem.

– Kāda varētu būt vidējā ražas prognoze?
Ērika: – Saskaitot pāksteņus vienam augam un sēklas vienā pākstenī, ļoti aptuveni var izrēķināt, uz kādu ražu var cerēt no konkrētā lauka. Taču jāņem vērā, ka kulšanās laikā daļa sēklu izkrīt un kopmasa mazinās.

Lauku dienā jūnijā taisījām izmēģinājumu un saskaitījām 4 t/ha, bet realitātē tik daudz no lauka nenovāc, jo ir tukšās vietas, kuras redzamas pavasarī, bet pēc tam aizaug, arī izbirst kulšanas laikā. Tuvāk patiesībai ir aptuveni 3.5 t/ha, bet, protams, ir lauki, kuros šis cipars būs lielāks.

– Vai katram Latvijas reģionam ir sava rapšu audzēšanas recepte?
Ērika: – Vai ir, nezinu, bet būtu vajadzīga. Latvija ir maza un, kad pie manis viesojās Vācijas kolēģi, rādu viņiem karti ar Baltijas jūras krasta līniju, kas nozīmē apstākļu dažādību. Piemēram, Latgalē, Daugavpilī un Krāslavā būs redzamas atšķirības kultūraugu audzēšanā salīdzinājumā ar Limbažiem, Talsiem vai Liepāju. Zemgalē atkal citādi, jo ir upes un līdzenums. Pat vienā saimniecībā augsnes var atšķirties, kur nu vēl reģionāli. Iepriekšējā ziema bija silta, bet kāda būs nākamā, to nezinām, u.tml.

Šķirnes izvēlē jāpievērš uzmanība ziemcietībai. Otrs aspekts ir saimnieka paša vēlmes. Kādam patiks vidēja, kādam gara auguma šķirne. Attiecīgi jāpielāgo tehnoloģijas un augšanas regulatora izvēle. Nav vienas absolūti pareizas receptes rapšu audzēšanā. Ja man zvana un jautā, kā labāk audzēt, pirmais, ko prasu, – no kuras puses Latvijā esat? Vislabāk redzēt klātienē, kāda ir augsne, auga stāvoklis un ārējo apstākļu ietekme.

Taču, ja man jāpasaka universālā recepte, tad ieteiktu kārtīgi rapšus pabarot jau rudenī, iedodot pamatmēslojumu, vadoties pēc pamatelementu satura augsnē, sevišķi svarīgi tas ir vieglākās augsnēs. Sekot līdzi kālija un fosfora nodrošinājumam (svarīgi agrīnajās attīstības stadijās), veikt augsnes analīzes un monitorēt slimības, kaitēkļus (iesaku izmantot dzeltenos traukus).