Vakcīna mājas cūkām pret Āfrikas cūku mēri (ĀCM) varētu parādīties tuvākajā desmitgadē, intervijā sacīja Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

"Izmantojot vakcināciju, mēs esam pavisam nesen izskauduši klasisko cūku mēri mežacūku populācijā, bet diemžēl darbs pie ĀCM vakcīnas turpinās jau vairāk nekā 50 gadu, un pagaidām būtiski izrāvieni nav notikuši," teica Balodis.

Viņš arī pauda, ka patlaban tiek strādāts pie prototipiem, kas var kalpot kā vakcīnas izejmateriāls, taču pašlaik tie ir tikai prototipi.

Tāpat dienesta ģenerāldirektors uzsvēra, ka viena lieta ir izstrādāt vakcīnu mājas cūkām, ko var iešļircināt, bet otra lieta ir izstrādāt vakcīnu, ko var izmantot mežacūkām - lai tā būtu ēdama, ilgu laiku varētu atrasties ārējā vidē nelabvēlīgos laika apstākļos, lai tā saglabātu savu efektivitāti.

"Līdz mežacūku vakcīnai vēl tāls ceļš ejams, bet mājas cūku vakcīna pret ĀCM varētu parādīties tuvākajā desmitgadē," prognozēja Balodis.

Vaicāts par to, kā pandēmija ietekmējusi ĀCM izplatības kontroli Latvijā, dienesta ģenerāldirektors skaidroja, ka Covid-19 to nav ietekmējis - lai arī dzinēju medības Covid-19 laikā bija aizliegtas, individuālās medības notika un, ņemot vērā PVD saņemto paraugu skaitu, nevar apgalvot, ka medību skaits būtu samazinājies.

Balodis norādīja, ka dienestā satraukumu izraisa mežacūku populācijas palielināšanās tajos reģionos, kuros ĀCM nav konstatēts pēdējo gadu laikā. "Riski joprojām ir augsti, un Covid-19 ĀCM nekādi nav ietekmējis," uzsvēra dienesta ģenerāldirektors, piebilstot, ka ĀCM izplatība Latvijā turpināsies tik ilgi, cik ilgi būs pietiekami liels skaits mežacūku.

Komentējot skaitu, līdz kādam būtu nepieciešams samazināt mežacūku populāciju, Balodis skaidroja, ka pagājušajā gadā Latvijā tika uzskaitīti vairāk nekā 20 000 mežacūku. Savukārt, vērtējot iepriekš notikušo ĀCM uzliesmojumu Latgalē un Vidzemē, PVD ģenerāldirektors norādīja, ka viena mežacūka uz vienu kvadrātkilometru būtu optimāls skaits.