Saimnieks LV / 2025.gads (Aprīlis)

Kurzemniece Dace Andersone Vārves pagastā izveidojusi ģimenes uzņēmumu Kanna, kur jau piecus gadus audzē broilerus, no kuriem iegūst kvalitatīvu vistas gaļu. Dace ir arī Latvijas Putnkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja. Viņa ir pārliecināta, ka Latvijas nākotne ir ražotājos, un cer, ka to reiz sapratīs arī garo gaiteņu ierēdņi.

– Pastāstiet par savu pamatnodarbošanos.
Dace: – Mēs esam gaļas mājputnu audzēšanas saimniecība, kas piedāvā 100 % Latvijā iegūtu mājputnu gaļu. Tā ir lēni audzēta – netiek radīti mākslīgi apstākļi, lai veicinātu ēšanu. Gaļas putni ir mērķtiecīgi selekcionēti, lai augtu lieli, jo paredzēti gaļas ieguvei. Viņu galvenais uzdevums ir ēst un uzbaroties, mūsu – radīt tām labvēlīgus, mierīgus apstākļus.

– Kā sākāt saimniekot?
Dace: – Pirms pieciem gadiem izdomāju, ka gribu saprast, ko ēdu es un mani bērni, un būt pārliecināta, ka gaļa, ko iegūst, ir vērtīga manam uzturam. Nolēmām pamēģināt audzēt paši – sākām ar piecām dējējvistām, ko uz ziemu atdevām zemniekiem. Pēc ziemas man jau bija vieglāk pierunāt vīru paplašināt saimniecību un pamēģināt arī gaļas putnus. Protams, ka pašaudzēta vistas gaļa nevarēja atstāt vienaldzīgus. Sākumā darbojāmies sezonāli, jo zināšanu par šo jomu vispār nebija. Visu apguvām pašmācības ceļā, ieguldot līdzekļus no pamatdarba – abi ar vīru strādājam būvniecības jomā. Pamazām par putnu gaļas iegādes iespējām interesējās arī līdzīgi domājošie, tāpēc saimniekošanu izlēmām paplašināt, kā arī uzbūvēt mobilo kautuvi.

Man daudz palīdz vīrs, jo ir lietas, ko fiziski nevaru izdarīt. Tāpēc viss, ko līdz šim esam sasnieguši, ir paveikts kopīgiem spēkiem.

Pilnveidojot savas zināšanas par lauksaimniecību, pērn decembrī pabeidzu lauksaimniecības skolu un ieguvu augkopības tehniķa izglītību. Nebiju tik priecīga, iegūstot RTU diplomu, kā šo izglītības dokumentu.

– Kā radāt labvēlīgus apstākļus spārnaiņiem?
Dace: – Putnu ganāmpulks dzīvo bijušā cūku fermā, ko īrējam un kas ir pielāgota spārnoto vajadzībām. Lai gala produkts būtu pircēja acij un garšai tīkams, ir jāizdara virkne lietu, lai putns būtu vesels, tīrs, paēdis, padzēries, izgulējies un justos komfortabli. Viens no svarīgākajiem mikroklimata apstākļiem ir sausi pakaiši, tad putni ir sausi, tīri un apmierināti. Pakaišiem izmantojam salmus, ko mums piegādā kaimiņu saimniecība, kas audzē kviešus. No viņiem pērkam arī graudus putnu barībai. Salmu uzglabāšanai mums ir pietiekoši vietas novietnē.

Tā kā putni ir stresa nenoturīgi, cenšamies automatizēt procesus kūtī, piemēram, dzirdināšanu, lai pēc iespējas mazāk viņus traucētu. Kūtī ir saliktas video kameras, temperatūras un mitruma rādītāji – naktī pamostos un paskatos kamerās, vai visiem ir silts, vai ir ūdens un guļ. Putni ir balti un tos var labi redzēt. Siltumu kūtī nodrošinām ar gāzes apkuri, kas arī rada papildu izdevumus.

– Cik liels ir putnu ganāmpulks?
Dace: – Visu laiku ir aptuveni 1000 putnu, skaits katru nedēļu mainās, jo viss ir atkarīgs no pasūtījumiem. Putni novietnē ir sadalīti vairākās vecuma grupās, katram ir brīvas pastaigu iespējas, tie neguļ būrīšos saspiesti. Cilvēki domā, ka Latvijā audzētie bioloģiskie gaļas putni visu gadu iet ārā. Tās nav dējējvistas. Šie putni paredzēti gaļas ieguvei, tāpēc ir smagi un fiziski nevar daudz paiet. Tiem nepieciešama ne tikai apsardzība no plēsējiem, bet arī jānodrošina, piemēram, attiecīgs siltuma režīms, kas pieaugušiem putniem ir +21 oC...

Pilnu rakstu lasiet aprīļa SAIMNIEKS LV numurā!