Saimnieks LV / 2025.gads (Oktobris)

Jūnijā noslēdzies Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju Universitāti īstenotais projekts Augu izcelsmes barības piedevas izstrāde putnu imunitātes stiprināšanai un olu uzturvērtības paaugstināšanai ar omega-3 taukskābēm (projekta nr. 22-00-A01612-000015). Projekts uzsākts 2022. gada septembrī un šī gada 30. jūnijā noslēgts, iegūstot putnkopjiem vērtīgus rezultātus.

Projekta mērķis bija novērtēt taukskābju kompozīciju dažādās mikroaļģēs (Spirulina platensis, Chlorella vulgaris, Dunaliella salina, Tetradesmus obliquus) un izpētīt iespējas bagātināt olas ar omega-3 taukskābēm, pievienojot mikroaļģes dējējvistu barības maisījumiem. Ilgtermiņā izvērtēt mikroaļģu piedevas ar paaugstinātu omega-3 taukskābju saturu ietekmi uz dējējvistu produktivitāti un veselību, tajā skaitā imunitāti un gremošanas sistēmas darbību.

Pētījumā analizēja mikroaļģu sastāvu (taukskābes, aminoskābes, vitamīni, minerālvielas), noskaidroja optimālās devas broilercāļiem un dējējvistām un novērtēja ietekmi uz veselību, augšanu un gaļas un olu kvalitāti.

Pētījuma gaita un aktivitātes:
mikroaļģu izvēle un raksturojums
• Tika izvēlētas četras mikroaļģu sugas (Spirulina, Chlorella, Dunaliella, Tetradesmus).
• Ir novērtēta mikroaļģu kultivācijas veida un barotnes ietekme uz to produktivitāti un biomasas sastāvu.
• Laboratoriski analizēts biomasas sastāvs – īpaši taukskābju un vitamīnu profils, kur Spirulina izcēlās ar augstu olbaltumvielu un gamma-linolēnskābes saturu, Dunaliella – ar īpaši augstu E vitamīna un karotinoīdu daudzumu.

Laboratorijas eksperiments
Laboratorijas eksperimentā tika audzēti broilercāļi Ross 308 no izšķilšanās līdz 43 dienu vecumam, lai izvērtētu dažādu mikroaļģu biomasas pievienošanas ietekmi uz putnu veselību, augšanu un gaļas kvalitāti. Cāļi tika sadalīti četrās grupās – kontroles grupā un trīs eksperimentālajās grupās, kur barībai tika pievienota Spirulina platensis, Chlorella vulgaris vai Tetradesmus obliquus biomasa 0.5 procentu devā no kopējās barības daudzuma. Visas grupas tika izmitinātas vienādās biokamerās ar kontrolētu temperatūru, apgaismojumu un ventilāciju, nodrošinot identiskus apstākļus. Eksperimenta laikā tika veikta cāļu periodiska svēršana, lai reģistrētu dzīvsvara pieaugumu un aprēķinātu barības konversijas rādītājus. Noteiktās dienās tika iegūti asins paraugi hematoloģiskiem un bioķīmiskiem izmeklējumiem, lai izvērtētu veselības un vielmaiņas rādītājus. Pētījuma noslēgumā daļa putnu tika eitanizēti, lai veiktu pataloganatomisko izmeklēšanu un iegūtu gaļas paraugus uzturvērtības analīzei. Rezultāti ļāva salīdzināt, kā atšķirīgās mikroaļģu piedevas ietekmē putnu augšanas tempu, imūnsistēmas rādītājus un gaļas sastāvu, kā arī noteikt, vai mikroaļģu izbarošana uzlabo veselības un produkcijas kvalitātes rādītājus salīdzinājumā ar kontroles grupu...

Pilnu rakstu lasiet oktobra SAIMNIEKS LV numurā!