Septembra vidū lielākā daļa Latvijas saimniecību ražu ir pilnībā nokūlušas, palikušas tikai nelielas platības ar griķiem, pupām un vasaras rapsi.

Viņa norādīja, ka šīs sezonas laika apstākļi būtiski ietekmējuši pupu attīstību. Mitruma trūkuma dēļ tās ir īsākas un ar nelielām pākstīm, tādējādi arī ar būtiski samazinātu ražas potenciālu. Savukārt griķiem šogad ir mazāka ziedkopa un aizmetņi. Griķu kulšana gan sāksies tikai pēc rudens salnām, teica Dzelzkalēja-Burmistre.

Vienlaikus viņa norādīja, ka dažas saimniecības vēl kuļ linus. Tiem ražas aplēses ir aptuveni viena tonna uz hektāru.

Kā norāda "Zemnieku saeimas" pārstāve, 90% no saimniecībām ziņo, ka ražas samazinājums, salīdzinot ar pērno gadu, ir 20-50%. Sausums visvairāk ietekmējis Ziemeļkurzemes un Ziemeļvidzemes saimniecības, kur raža samazinājusies pat par 70%.

Dzelzkalēja-Burmistre stāstīja, ka vairāki saimnieki atsevišķus laukus vispār nekūla, jo nebija ekonomiskā pamatojuma to darīt - iegūtā raža neatsvēra novākšanas izmaksas. Savukārt tieši ražas novākšanas laikā uznākušais nedēļu ilgstošais lietus būtiski palielināja graudu kaltēšanas izmaksas. Novākto graudu mitrums bija nevis vēlamie 14%, bet vairāk nekā 20%.

"Tas kopumā situāciju saimniecībās veido finansiāli sarežģītu," atzina "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece.

Vienlaikus Dzelzkalēja-Burmistre informēja, ka, vidējie ziemas kviešu ražas rādītāji Zemgalē ir piecas līdz sešas tonnas uz hektāru, Kurzemē - četras līdz sešas tonnas uz hektāru, bet Latgalē un Vidzemē - trīs līdz piecas tonnas uz hektāra.

Tikmēr aptuvenā raža Latvijā rudziem no viena hektāra ir 3,5 tonnas, tritikālei - 3,5 tonnas, ziemas rapsim - divas tonnas, bet ziemas miežiem - četras tonnas.

Tāpat "Zemnieku saeimas" pārstāve stāstīja, ka arī graudu kvalitāte šogad ir ļoti dažāda - aptuveni 70% no visas ražas atbilst pārtikas prasībām, bet pārējais der tikai lopbarībai.

Laikus kultie graudi uzrādījuši ļoti labus proteīna, tilpummasas un lipekļa rādītājus, bet lielo lietavu un aizkavētās kulšanas dēļ daļai graudu bijis ļoti zems krišanas skaitlis.

Savukārt rapšu kvalitāte šogad bija zemāka nekā plānots, teica Dzelzkalēja-Burmistre. To ietekmējis aukstais pavasaris un sausums vasaras sākumā. Raža rapsim ir no vienas līdz četrām tonnām uz hektāru, bet vidēji raža ir tikai divas tonnas uz hektāru.

"Šogad graudaugu, rapšu un pākšaugu ražība ir stipri zem vidējās," secināja Dzelzkalēja-Burmistre.