Saimnieks LV / 2025.gads (Jūlijs)

Zirņu audzēšana Latvijas lauksaimniecībā ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Tas ir kultūraugs, kurā saimnieki saskata ne tikai ar lielu ekonomisku potenciālu, bet arī būtiskas priekšrocības agrotehniskā un vides ziņā. Zirņi palīdz dažādot kultūraugu struktūru, uzlabo augsnes veselību, bagātina to ar organiskajām vielām un nodrošina slāpekļa uzkrāšanu, kas sniedz pozitīvu ietekmi arī pēcaugiem.

Lauksaimnieki atzīmē, ka pēc zirņiem citu kultūraugu ražība būtiski pieaug, tiek novērota mazāka kaitēkļu un nezāļu izplatība. Turklāt zirņu kā pārtikas un lopbarības kultūrauga pārstrāde sniedz pievienoto vērtību gan vietējam, gan eksporta tirgum. Tomēr viena būtiska nianse bieži attur no to plašākas audzēšanas – grūti novākt ražu.

Ražas novākšana kā izaicinājums
Lai arī tehnoloģijas attīstās, mainīgie laikapstākļi un augu īpatnības (zirņi bieži veldrējas) padara zirņu kulšanu vienu no sarežģītākajiem darbiem sezonā. Saimniekiem jābūt gataviem reaģēt ātri un precīzi – izvēlēties īsto brīdi kulšanai, izmantot piemērotu tehniku, kā arī veikt precīzus kombaina iestatījumus.

Ja zirņi sakrituši veldrē, pākstis atrodas tuvu augsnes virskārtai. Kombains ar parasto hederi šādā situācijā var būt neefektīvs, tādēļ arvien vairāk saimniecību izvēlas mīkstās grīdas hederus, kas spēj sekot reljefam jeb to kopēt un savākt arī zemu guļošas pākstis.

Kvalitatīvas kulšanas atslēga – atbilstoša tehnika
Mūsdienu kombainu hederi ir arvien labāk pielāgoti zirņu kulšanai – tos var aprīkot ar veldres pacēlājiem, maināmu pļaušanas augstumu un augstu kopēšanas precizitāti. Ja ap stākļi ir labvēlīgi, zirņus var veiksmīgi nokult ar klasisku graudu hederi. Taču, ja tie veldrējas vai reljefs ir nevienmērīgs, efektīvs risinājums ir mīkstās grīdas hederis.

Šādu hederu priekšrocības:
• lieliska kopēšanas spēja;
• vienmērīgāka masas padeve kulšanas mehānismam;
• samazināts degvielas patēriņš;
• iespējams nokult arī veldrē sakritušus kviešus vai citus kultūraugus.

Latvijā mīkstās grīdas hederi vairs nav tikai eksotisks risinājums, bet gan universāls instruments dažādu kultūraugu novākšanai.

Zinātne praksē: šķirņu izmēģinājumi un optimālais kulšanas laiks
Lai palīdzētu saimniecībām izvēlēties piemērotākās šķirnes, LPKS Latraps īsteno šķirņu salīdzināšanas izmēģinājumus ar 16 dažādām zirņu šķirnēm. Tiek analizēts ne tikai ražas potenciāls, bet arī veldres risks, ražas novākšanas vieglums un kvalitāte. Vienlaikus tiek vērtēti arī dažādi kulšanas laiki, lai noteiktu optimālo brīdi zirņu ievākšanai bez zaudējumiem.

Zemnieku pieredze
Pēteris Grudovskis, ZS Vīksnas īpašnieks zirņus audzē vairāk nekā sešus gadus. Viņa ieteikumi:
• Akmeņu lasīšana ir obligāta, jo veldrē guļošus zirņus jākuļ ļoti tuvu zemei.
• Sējas laiks: agrā sēja martā nodrošina iespēju sākt kult jau jūlija beigās – optimālos laikapstākļos.
• Kulšanas prioritāte: zirņi jānokuļ pirms ziemas kviešiem, jo veldrē guļošus zirņus pacelt ir grūtāk.
• Zirņu nogatavošanās: 90 % pākšu jābūt brūnām, sēklām – cietām, optimālais mitrums – 15–18 %.
• Meža zvēru ietekme: stirnas un brieži sabradā pākstis, tas būtiski apgrūtina kulšanu un rada zudumus. Tikai veldrē sakritušus zirņus var nokult bez lieliem zudumiem, izvēloties optimālu kulšanas virzienu, turklāt ieteicams izmantot veldres pacēlājus.
• Hedera izvēle: 9 m hederis nav piemērots nelīdzenam laukam – šaurāks hederis nodrošina labāku kopēšanu.
• Zudumu kontrole: jāseko zudumiem aiz kombaina – optimāli tie nedrīkst pārsniegt 2 %. Katrs zuduma procents nozīmē zaudējumus līdz 7.5 EUR/ha.

Kristaps Bruss, ZS Strazdi agronoms. Zirņu audzēšanas pieredze – vairāk nekā 10 gadi. Viņa ieteikumi:
• Nezāļu kontrole: svarīgi pēc zirņu sējas lietot augsnes herbicīdus. Savukārt, lietojot kontakta iedarbības herbicīdus, jāizvērtē iespēja devu sadalīt divos smidzinājumos, lai maksimāli ierobežotu nezāļu izplatību. Pirmkārt, nezāles tad nekonkurē ar kultūraugu: nenoēno, neatņem augiem barības vielas, bet pats būtiskākais – nerada ražas zudumus, neapgrūtina ražas novākšanu un nepalielina kombaina noslodzi.
• Pareizais kulšanas brīdis: zirņi ir jākuļ, kad jākuļ. Kā zināt, kad? – Tas ir jāizjūt. Šo spēju var iegūt tikai ar pieredzi, respektīvi, audzējot zirņus. Viens no rādītājiem varētu būt zirņu sēklas mitrums. Īstais laiks kult ir, kad sēklas mitrums ir ap 15 %. Ja zirņi sausāki, ir lielāks risks, ka tie šķelsies. Tas nozīmē ražas zudumus, zemāku kvalitāti, mazāku iepirkuma cenu. Kad zirņi ir kuļami, visi citi darbi saimniecībā jāatliek, jo katra atliktā diena nozīmē zaudējumus.

Secinājums
Pieredze, pareiza šķirnes un tehnikas izvēle, konkrētajiem lauka apstākļiem atbilstoši agrotehniskie paņēmieni ļauj sekmīgi nokult zirņus. Tādēļ arī šajā ziņā zirņu audzēšana var būt ilgtspējīga un ienesīga saimniecības attīstībā.

Zirņi – tas nav tikai augs, tas ir stratēģisks ieguldījums augsnē, saimniecības efektivitātē un Latvijas lauksaimniecības nākotnē. Zirņos ir nākotne!