Saimnieks LV
, .
cloudy 5.8℃
Vārda dienu svin: Aleksandra, Agra

ZS "Čaidāni" piena spēks

Elīna Andiņa , 14-11-2023
ZS "Čaidāni" piena spēks

FOTO: no Raimonda Leita personīgā arhīva, Imants KAZIĻUNS no laikraksta Staburags.

Saimnieks LV / 2023.gads (Novembris)

Neretas pagasta Čaidānu attīstības stāstu var dēvēt par gana veiksmīgu – 90. gados sākuši ar pussabrukušām ēkām, nu saimnieki var priecāties par diviem slaukšanas robotiem labiekārtotā govju kūtī. Raimonds Leitis ir gandarīts, ka vadības grožus var jau uzticēt dēlam Kristapam un Čaidānu darbos iesaistījusies teju visa ģimene.

– Esat saimniekojis jau daudzus desmitus gadus, bet kur meklējams aizsākums jūsu interesei par lauksaimniecību, veterināriju?
Raimonds Leitis:
– Es izaugu pie vecātēva un vecāsmātes Talsu rajona Lībagu pagastā, kur mājās vienmēr bija lopiņi, slaucamas govis pašu vajadzībām. Kā jau tas bija ierasts kolhoza laikos. Ar tādu ļoti profesionālu lauksaimniecību neviens manos rados nebija nodarbojies, toties Lībagos bija ļoti labs veterinārais feldšeris, kas bija mans draugs. Droši vien tas arī ietekmēja manu izvēli, un 1974. gadā uzsāku veterinārmedicīnas studijas toreizējā Lauksaimniecības universitātē. Mācību laikā iepazinos ar savu sievu Aiju, arī veterinārārsti. Pēc tam strādāju Smiltenes tehnikumā, vēlāk atnācām uz Neretu, sievas dzimto pusi, kur strādājām kolhozā par veterinārārstiem.Arī pašiem savā saimniecībā bija mājlopi, tā pelnījām klāt otru algu.

Kad kolhozu laiks gāja uz beigām, arvien nopietnāk sākām domāt par saimniecības paplašināšanu. Arī kolhoza priekšsēdētājs, kas man bija labs draugs, meklēja sev kādus īpašumus un atrada, arī man. Čaidāni tolaik bija pamesta, izpostīta saimniecība, mūra kūts bez jumta, kurā auga ābeles... tur arī sākām saimniekot praktiski no nulles. Ar radu palīdzību pašu rokām cēlām kūti no jauna. Tas laiks nebija viegls, no kolhoza aizgājām, dzīvojām gandrīz tikai no sievasmātes pensijas, bija četri skolas vecuma bērni – mums ir trīs meitas un dēls.

Sākām ar 14 govīm, slaucām ar rokām. Kā jau 90. gados, tas bija trauksmains laiks. Pienu nodevām apkaimes pienotavām, dažas tā arī palika parādā.

– Kas bija pagrieziena punkts tālākai saimniecības attīstībai?
– Viens no nozīmīgākajiem brīžiem bija 2006. gadā, kad dēls vairs negribēja mācīties un strādāt Rīgā, mēs jau bijām sākuši kopīgi saimniekot, viņš bija apprecējies, taču sapratām, ka divas ģimenes ar kādiem 40 lopiņiem būs grūti uzturēt...

 

 

Pilnu rakstu lasiet novembra SAIMNIEKS LV numurā

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Tukuma Piens – izaicinājumi, inovācijas un tirgus realitāte
Tukuma Piens – izaicinājumi, inovācijas un tirgus realitāte

AS Tukuma Piens (pārstāvēts ar zīmolu Baltais) ir viens no nozīmīgākajiem p...

Hamra fermas paplašināšana iezīmē jaunu ēru DeLaval inovācijās
Hamra fermas paplašināšana iezīmē jaunu ēru DeLaval inovācijās

Šī gada 16. septembris piena lopkopības tehnoloģiju un iekārtu ražotājam De...

Putnkopja Edgara saimniecība, kur vistas dzīvo siltumnīcās
Putnkopja Edgara saimniecība, kur vistas dzīvo siltumnīcās

„Sākumā nopirkām 8 vistiņas pašu vajadzībām. Kā es saku – 8 vistiņas aizņem...

Strautmann prezentē jaunos MS tipa izkliedētājus: daudzpusīgi, efektīvi un izturīgi
Strautmann prezentē jaunos MS tipa izkliedētājus: daudzpusīgi, efektīvi un izturīgi

Ar savu jauno MS izkliedētāju sēriju Strautmann tirgū laiž divus jaudīgus m...