Alojas pagasta ZS Strēlnieki īpašnieku Līgas un Vasīlija Kozaku galvenā nodarbošanās ir kazkopība un kazas piena pārstrāde, darot dažādus sierus, kefīru un pat saldējumu. Pērn Alojas novada Uzņēmēju dienās ZS Strēlnieki izpelnījās balvu nominācijā Gada mājražotājs 2021. Pirms astoņiem gadiem, uzsākot šo biznesu, Līga un Vasīlijs maz ko zinājuši par kazām, šo robu praksē pamazām labojot, viņu dzīve izvērtusies interesanta un pilna pārsteigumu. Par to vairāk rosīgā saimniece Līga.

– Kā tas viss sākās?
– Saimniecība dibināta vēl Breša laikos. Pirmsākums bija līdzīgs kā daudziem lauksaimniekiem, īpaši Alojas apkārtnē, kur līdztekus citām nodarbēm audzēja kartupeļus, jo netālu taču bija cietes rūpnīca. Pēc tam ilgus gadus nodarbojāmies ar cūkkopību un realizējām gaļu. Tad izdomājām, ka jāpievēršas kaut kam vienkāršākam. Man diemžēl nav zaļo pirkstiņu, toties vienmēr patikuši dzīvnieki, tāpēc nolēmām pamēģināt turēt kazas. Vīrs sākumā neatbalstīja manu izvēli, bet nu ir lielāks kazu fans par mani. Pirmās divas atvedām no Mazsalacas, bet tas nebija īpaši veiksmīgs darījums, jo tolaik vēl neko nesapratu no kazām. Rezultātā iegādātie lopiņi bija visai interesanti – pienu deva ne vairāk par tējkaroti, turklāt viena izrādījās cienījamā vecumā. Vēlāk iegādājāmies kazas no kaimiņu saimniecības Sīpoli un tā lieta aizgāja.

– Cik liels ir jūsu kazu ganām-pulks?
– Pašlaik ir 62 slaucamas kazas, kopā ar pavasarī dzimušajiem kazlēniem sanāk vairāk nekā 100 galvu. Turam vietējās Latvijas šķirnes kazas, esam arī Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētikas saglabāšanas programmā...

Pilnu interviju lasiet Maija SAIMNIEKS LV numurā!