Mārtiņš Jātnieks-Borkovskis kopā ar tēvu Arnoldu Jātnieku saimnieko Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecībā Vaidelotes, kur nodarbojas ar graudkopību, sēj ziemas kviešus, rapšus un lauka pupas, attīsta tehnikas parku un meklē iespējas, kā strādāt ātrāk un efektīvāk. Mārtiņš pat saspringtajā vasaras sezonā līdztekus saimniecības vadības un agronomijas jautājumu risināšanai atrod laiku nodarboties arī ar savu sirdslietu – mūziku.

– Kas saimniecībā mainījies pēdējo desmit gadu laikā?
Mārtiņš Jātnieks-Borkovskis: – Apsaimniekojam 368 ha. Audzējam ziemas kviešus, pupas un ziemas rapšus. No vasarājus audzējam miežus, bet pērn tie bija gaužām sliktā stāvoklī, tādēļ šajā sezonā atteicāmies no tiem. Šogad ziemas kviešus audzējām 217 ha, ziemas rapšus 52 ha un pupas 85 ha platībā. Saimniekojam kopā ar tēti – es atbildu par visu, kas notiek uz lauka, savukārt tētis ir atbildīgs par to, kas notiek bankā. Strādājam paši, dažreiz pieliekam pie darba jaunāko brāli Vari. Pārējie brāļi un brālēni, ja sezonas laikā ir tāda vajadzība, atbrauc palīgā. Ar visiem darbiem tiekam galā ģimenes lokā. Sezonas laikā mums papildus ir nepieciešams tikai viens cilvēks, kurš palīdz vest graudus uz nodošanu.

– Esi vienīgais no pieciem bērniem, kurš izvēlējies savu dzīvi saistīt ar lauksaimniecību. Kā zināji, ka paliksi laukos un strādāsi Vaidelotēs?
– Jau sākumskolā zināju, ka darīšu to pašu, ko tētis. No bērnu dienām esmu mērķtiecīgi strādājis, lai to sasniegtu. Zināju, ka pēc vidusskolas mācīšos par agronomu, sākotnēji plānoju studēt ārzemēs, bet beigās izvēlējos Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Man vienmēr paticis lauku dzīvesveids. Man ir bijusi iespēja strādāt citās saimniecībās un citos uzņēmumos, kas devis plašāku skatījumu uz nozari.

– Kas ir bijuši pēdējā laika lielākie finansiālie ieguldījumi saimniecības attīstībā?
– Pēdējā piecgadē pievēršam uzmanību nomas zemju iegādei īpašumā. Brīžiem cenas, protams, pārsteidz un ar sakostiem zobiem jāveic darījums, bet domājam ilgtermiņā un esam priecīgi, ka to spējam...

Pilnu interviju lasiet septembra SAIMNIEKS LV numurā!