Dārzu veidošana mani interesē jau ļoti sen. Laika gaitā, vērojot, kā tas notiek Latvijā un ārzemēs, izkristalizējušies vairāki secinājumi par zemes īpašnieku pieeju dārza tapšanā.

1. variants. Zemes gabala vizuāla pievilcība nešķiet nozīmīga, jo ir citas prioritātes. Tas mēdz radīt problēmas kaimiņiem, īpaši tad, ja īpašumi atrodas ļoti tuvu viens otram, taču arī spiež meklēt risinājumus, kā labāk izdaiļot savas teritorijas robežas.

2. variants. Tiek uzaicināts ainavu speciālists, kas palīdz atrast optimālāko variantu zemes gabala iekārtošanai. Labi rezultāti ir tad, kad pasūtītājs zina, ko vēlas redzēt topošajā dārzā, un orientējas augos un apzaļumošanas paņēmienos. Diemžēl nereti saimnieks īsti nezina, ko vēlas, un piekrīt jebkuram piedāvājumam. Pieredze rāda, ka speciālistiem vieglāk piedāvāt standarta risinājumus, bet tad dārzi līdzinās cits citam kā no konveijera nākuši. Tiesa, parasti tie labi izskatās un ir viegli kopjami. Vide ir sakopta, bet reizēm dārzam pietrūkst individualitātes, savas odziņas.

3. variants. Saimnieki ar lielu entuziasmu visu dara paši, vadoties pēc intuīcijas vai pašmācības ceļā gūtām zināšanām. Rezultāti ir ļoti dažādi – sākot no vizuāla haosa un beidzot ar apbrīnojamiem, izcili skaistiem daiļdārziem.

Skaistuma izpratne ir ļoti individuāla, cilvēkiem var patikt pilnīgi pretējas lietas. Taču ir daži dārza ierīkošanas pamatprincipi, ko derētu ņemt vērā, lai tas būtu ērts un viegli kopjams.

Vienmēr jāsāk ar:
• zemes gabala sākotnējo izvērtējumu,
• dārza idejas apdomāšanu,
• vēlmju saraksta izveidošanu...

Pilnu rakstu lasiet rudens Dārzs un Drava numurā!