Dārzs un Drava / 2022.gads (ZIEMA)

Foto: Dārzkopības institūta arhīvs

Mēdz teikt, ka ik latvietis sirdī ir zemnieks. Droši vien arī dārznieks. Dārzkopības aizsākumi –gardāko augļu meklējumi un aicinājumi tos nobaudīt – atrodami jau civilizācijas attīstības pašā sākumā. Vai ir iespējams atklāt ko jaunu tik sen zināmajā un plaši praktizētajā nozarē? Šeit pastāstīsim par darbu un jaunumiem Dārzkopības institūtā (DI).

Augu patoloģijas un entomoloģijas nodaļā veic pētījumus par dārzaugiem kaitīgajiem organismiem (sēnēm, baktērijām, vīrusiem, kaitēkļiem). Pētījumu rezultātā izveidotas plašas un augiem unikālas patogēno sēņu un baktēriju kolekcijas, kas tiek izmatotas dažādu pētījumu (piemēram, šķirņu izturības izvērtējumam smiltsērkšķiem, upenēm, ābelēm, bumbierēm), studentu apmācību un sadarbības projektu vajadzībām.

Jāņogu ģints Ribes augu audzēšanu būtiski ietekmē pumpurērces (Cecidophyopsis spp.) un upeņu reversijas vīruss (BRV). Selekcijas programmas koncentrējas tikai uz C. ribis un diviem rezistences gēniem, bet arī citas Cecidophyopsis sugas ir plaši izplatītas, tā izskaidrojot atklātās upeņu šķirņu izturības pretrunas dažādos reģionos. Padziļināti tiek veikta Cecidophyopsis sugu un ģenētiskās daudzveidības noskaidrošana, noteikta Cecidophyopsis sugu loma vīrusa pārnesē, skaidrota Ribes augu rezistence pret Cecidophyopsis un BRV, izmantojot lielas caurlaidības sekvenēšanas tehnoloģijas, veikta vietējā Ribes genofonda izvērtēšana un inventarizācija. Iegūtas jaunas zināšanas un pētniecības metodoloģijas (diagnostikas metodes, RNS izdalīšanas metode LCS, genofonda vērtēšanas metodikas), sistematizēti un publiskoti iepriekšējos pētījumos iegūtie dati par vietējo Ribes genofondu, izvērtēts vietējais genofonds un papildināta vietējo genotipu kodolkolekcija ar vērtīgākajiem Latvijas izcelsmes genotipiem, izveidota atveseļota vērtīgāko genotipu in vitro un in situ kolekcija, informācija par vietējiem ģenētiskajiem resursiem ievietota brīvas pieejas datubāzē EURISCO.

Pētījumi augu virusoloģijā tiek veikti par augļaugu vīrusu izplatību, to dabīgajiem vektoriem un ietekmi uz saimniekaugiem. In vitro pavairoti atveseļoti aveņu genotipi, tie pārbaudīti uz aveņu pundurainības vīrusa (RBDV) klātbūtni. Pēdējos gados inficētos aveņu augus neizdodas atveseļot, ievadot augus meristēmu kultūrās, tāpēc izvirzām iespēju, ka augi ir inficēti vēl ar citiem vīrusiem, kas ir iesaistīti aveņu drupano ogu un aveņu pundurainības kompleksa attīstībā. Šobrīd veicam ne tikai RBDV ģenētiskās daudzveidības, bet paralēli arī citu aveņu vīrusu (Black raspberry necrosis virus (BRNV), Raspberry leaf mottle virus (RLMV), Rubus yellow net virus (RYNV) un Raspberry latent virus (RpLV)) diagnostikas metožu (RTPCR) adaptāciju un specifisku oligonukleotīdu atlasi vīrusu diagnostikai.

Mainoties klimatam, kā arī globalizējoties ekonomikai, izmainās arī dārzus apdraudošo augu kaitēkļu sugu sastāvs. Tas attiecas gan uz sugām, kas var Latvijā ienākt pašas (klimata izmaiņas), gan tikt ievestas ar cilvēka palīdzību. Agrāk Latvijas teritorijā zināmās kaitēkļu sugas vairāk vai mazāk ir pētītas visā Eiropā, tāpēc to atkārtota pētīšana nav aktuāla, ja nenotiek izmaiņas sugu bioloģijā. Svarīgāk ir sekot līdzi sugu bioloģijas izmaiņām, laikus pamanot jaunus potenciāli bīstamus kaitēkļus starp vietējām sugām, kas agrāk bijušas bez saimnieciskas nozīmes. Mūsdienās galvenā problēma ir jaunās svešās, kas Latvijas teritoriju jau sasniegušas vai arī tuvojas mūsu valstij. DI pētījumos galvenā uzmanība pievērsta tieši šādu sugu pētījumiem, savlaicīgai pamanīšanai un dinamikas noskaidrošanai Latvijas apstākļos (piemēram, plūmju tinējs, plūmju-ābolu tinējs, smiltsērkšķu raibspārnmuša utt.). Šajos pētījumos tiek skaidrota sugu saimnieciskā nozīme, izplatība, bioloģija utt. Ņemot vērā, ka agrāk nebija tehnisku iespēju pētīt kaitēkļu lomu patogēnu pārnesē, DI uzsākti pētījumi šajā virzienā, kooperējoties ar kolēģiem molekulāro pētījumu jomā. Šis ir nākotnes pētījumu lauks ar starptautisku zinātnisku nozīmi. Paralēli kaitēkļu pētījumiem veikti atsevišķi pētījumi par to dabiskajiem ienaidniekiem, pamatā par mārīšu sugām. Dārzkopība cieši saistīta arī ar dažādu augu un to kaitēkļu izplatīšanu valstī, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību invazīvajām sugām (piemēram, Spānijas kailgliemezim, melngalvas mīkstgliemezim), pētot to bioloģiju un izplatību. Paralēli pievērsta uzmanība dažādu sugu taksonomijas jautājumiem, kam dažkārt ir būtiska zinātniska nozīme.

Ģenētikas un selekcijas nodaļa – nākotnes augļkopības izaicinājumu mazināšanai nozīmīga ir augļaugos notiekošo bioloģisko procesu izpratne, to iedzimtības un izpausmes pielietošana. Tradicionāla un vienlaicīgi moderna ir institūtā veiktā ābeļu selekcijas programma, kuras būtiska sastāvdaļa ir vēlamo pazīmju (izturība pret ābeļu kraupi) iedzimtības izpratne un tās pielietošana rezistento šķirņu izveidē.

Hibridizācijā notiek vairāku kraupja rezistences gēnu piramidēšana, apvienojot to ar izturību pret citām slimībām (miltrasa, bakteriālā iedega u.c.), lai iegūtu ilglaicīgu izturību.

Līdzvērtīgi tiek veikti ģenētiskie pētījumi upeņu izturībai pret pumpurērcēm ar mērķi mazināt šo kaitēkļu ietekmi. Savukārt krūmcidonijas uzskatāmas par jaunu kultūraugu, tāpēc tiek veikta to ģenētiskās stabilitātes un šķirņu viendabības novērtēšana, genotipu savstarpējās saderības noteikšana, izstrādājot jaunas molekulārās ģenētikas metodes.

Zemkopības ministrija finansiāli atbalsta ābeļu un aveņu selekciju (kopš 2012. gada), kā arī upeņu un krūmcidoniju selekciju (kopš 2020. gada). Tas ļāvis novest līdz reģistrācijai sešas ābeļu šķirnes – deserta šķirni ‘Inta’, kraupja izturīgas ziemas šķirnes ‘Monta’ un ‘Felicita’, ‘Lora’, krebu ābeles ‘Karlens’ un ‘Auce’. 2022. gada beigās tiek iesniegtas reģistrācijai vēl divas šķirnes – kolonnābeles ‘Asnate’ un ‘Dina’. Ābeļu selekcijas galvenais mērķis ir izveidot Baltijas reģiona klimatā adaptētas šķirnes ar augstu augļu kvalitāti (t.sk. bioķīmisko sastāvu) un labu uzglabāšanos, ar kompleksu slimībizturību, piemērotas komerciālai audzēšanai.

Avenēm reģistrācijai sagatavotas trīs šķirnes, no kurām 2023. gadā viena tiks iesniegta AVS testa veikšanai. Aveņu selekcijas uzdevums Latvijā ir izveidot mūsu nepastāvīgajam klimatam piemērotas šķirnes, jo avenēm liels pārbaudījums ir ziemošanas periods ar tā krasajām temperatūras svārstībām no stipra sala līdz ilgstošiem atkušņiem un tiem sekojošiem sala periodiem. Būtiska ir arī izturība pret dzinumu bojājumus izraisošām sēņu slimībām un vīrusu ierosinātām slimībām, kas ne tikai samazina ražu, bet arī būtiski ietekmē tās kvalitāti, piemēram, aveņu krūmu pundurainība.

Upenēm nozīmīgākās problēmas, ko risina selekcijas programma, ir ne tikai piemērotība klimatam, bet arī izturība pavasara salnās un izturība pret pumpurērcēm un to pārnēsāto upeņu reversijas jeb pilnziedainības vīrusu. Upenēm 2012. gadā Latvijā reģistrēta viena šķirne ‘Karina’, bet kopējā selekcijas projekta rezultātā ar Balsgardas dārzkopības institūtu Zviedrijā un Lietuvas dārzkopības institūtu izdalītas un 2016. gadā Lietuvā reģistrētas trīs upeņu šķirnes ‘Ritmo’, ‘Domino’ un ‘Viktor’. 2023. gadā reģistrācijai paredzēts iesniegt divas upeņu šķirnes.

'Maija'

DI ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas izveidojusi krūmcidoniju šķirnes augļu iegūšanai. Tās pamazām ienāk komercdārzos, aizstājot neviendabīgos sēklaudžu stādījumus un nodrošinot viendabīgāku produkciju. Līdz šim ir reģistrētas tikai trīs šķirnes – tas ir nepietiekami, tāpēc institūtā darbs tiek turpināts. Notiek Silvijas Ruisas izveidotā selekcijas materiāla izvērtēšana, kā arī pēdējos trīs gados veikti jauni krustojumi, izmantojot iespējami atšķirīgus vecākaugus ar noderīgām īpašībām – stāviem krūmiem, kvalitatīviem augļiem ar augstu bioloģiski aktīvo vielu saturu, salīdzinoši mazu sēk- lotnes daļu, labu ražību (vidēji pa pieciem gadiem vismaz 4 kg no krūma) un iespējamu pašauglības pakāpi, kas ir nozīmīga, bet krūmcidonijām reti sastopama pazīme. Šobrīd izdalīti seši perspektīvi hibrīdi, no kuriem vienu vai divus plānots iesniegt reģistrācijai Latvijā nākamajā gadā.

Ņemot vērā klimata izmaiņas, jaunu slimību ierosinātāju un kaitēkļu ienākšanu un izplatību, arī selekcijā nepieciešami neordināri zināšanu ietilpīgi risinājumi. Tāpēc DI ģenētikas un selekcijas nodaļā tika uzsākts un attīstīts jauns pētījumu virziens – viedās dārzkopības risinājumu izstrāde, audzētāju atbalsta un lēmumu pieņemšanas sistēmu izveide. Šobrīd notiek darbs pie sistēmām ābeļu, bumbieru, saldo ķiršu, aveņu un krūmcidoniju ziedu un augļu atpazīšanai pēc attēliem (mobilā tālruņa fotogrāfijas, hiperspektrālie attēli, augļu 3D modeļi) potenciālās ražas prognozēšanai un savlaicīgai attīstības novērtēšanai. Izstrādāta mobilā aplikācija agrīnai ābeļu kraupja atpazīšanai un slimības pakāpes novērtēšanai. Lai atvieglotu un paātrinātu šo rīku pielietošanu augļu dārzos, izstrādātās tehnoloģijas plānojam izvietot nelielos un visiem pieejamos dronos, tāpēc tiek izstrādāta aplikācija automatizētai dārza aplidošanai un informācijas vākšanai. Apvienojumā ar konkrētā dārza meteoroloģiskajiem datiem šī informācija ļaus augļkopim pieņemt savlaicīgus un efektīvus lēmumus kvalitatīvas un augstas ražas ieguvei.

DI ir atbildīgs par Latvijas dārzaugu ģenētisko resursu apzināšanu un saglabāšanu – šobrīd saglabājam 1460 nacionālo ģenētisko resursu paraugus, taču mūsu dārzos ir vairāk par 3000 dažādu sugu genotipiem. Pēdējos trīs gados institūta zinātnieki ir piedalījušies vairākos desmitos ekspedīciju pa visu valsts teritoriju, ievācot interesantus un vērtīgus augus, pasargājot tos no izzušanas, iekļaujot savā kolekcijā. Ģenētisko resursu vērtību un nākotnes izmantošanas iespējas nosaka to raksturošanas pakāpe. Tāpēc vairāki simti dažādu sugu paraugu ir aprakstīti gan morfoloģiski, gan pielietojot molekulāros marķierus, kas nodrošina iekļaušanos starptautiskā apritē.

Kraupja izturīgā šķirne 'Gita' uz maza auguma potcelma, veidojot koku ar diviem stumbriem, nodrošinot šauru un izgaismotu vainagu.

Agrotehnisko pētījumu un šķirņu izvērtēšanas nodaļas darbā tehnoloģiju jomā inovāciju aktualitātes saistītas ar dārzu sistēmām, kas ietver dažādu vainagu formu, stādījuma blīvuma, potcelmu formu ietekmes kompleksus pētījumus ābelēm, plūmēm un ķiršiem. Šādi kompleksā veidā tiek vērtētas jaunās šķirnes un hibrīdi, piemēram, ābelēm ‘Lora’, ‘Felicita’ u.c., plūmēm ‘Ance’, ‘Adele’, ‘Sonora’, ‘Lotte’, ‘Zane’, ‘Laine’, saldajiem ķiršiem ‘Artis’ un ‘Paula’. Uzmanība tiek koncentrēta uz resursu, t.sk. saules gaismas un augsnes, efektīvu izmantošanu ar mērķi celt darba ražīgumu. Sadarbojoties ar saimniecībām, tiek pētītas un vērtētas iespējas darbu mehanizācijā – augļu koku vainagu kontūrgriešana, ziedu retināšana. Vēl aizvien ir spēkā nosacījums – ja vēlies, lai koks aug un zarojas, griez pavasarī pirms pumpuru plaukšanas, savukārt mierināt augšanu, rūpēties par augļu kvalitāti var turpmāk veģetācijas periodā. Tādēļ kontūrveidošana būtu ieteicama vasarā, lieki neveicinot vainaga sabiezināšanos.

Bez uzmanības netiek atstātas risku mazinošas tehnoloģijas – apūdeņošanas iespējas, vieda apūdeņošanas vadība, dažādas segumu sistēmas, kas mazina kaitīgo organismu postīgumu, nodrošina augļu un ogu kvalitāti. Dārzkopības institūts darbojas sadarbībā ar dažādu tehnoloģiju jomu pārstāvjiem, iesaistoties pētījumos par viedo tehnoloģiju izmantošanu ražas prognozēšanā,kur nākotnē dārzkopju palīgs būs mākslīgais intelekts un drons.

Aizvien lielāka nozīme ir augsnei kā resursam minerālvielu nodrošināšanā un dzīvotnei ne tikai augu saknēm, bet arī mikroorganismiem. Tās pētījumiem ilgstpējības nodrošināšanai, konkurences izzināšanai un biodaudzveidības nodrošināšanai vēršama lielāka mūsu uzmanība aktuālos pētījumos.

Turpinot viedo tehnoloģiju izmantošanas iespēju izpēti dārzkopībā, kopš 2020. gada DI darbojas Horizon 2020 projektā SMARTPROTECT, kurā tiek veidota viedo tehnoloģiju datubāze dārzeņu audzēšanas intensificēšanai atbilstoši integrētās audzēšanas principiem – laikus noteiktu draudu ir vieglāk apkarot. Turklāt viedās tehnoloģijas palīdz laicīgi un efektīvi ierobežot kaitīgos organismus. Dažas no šīm tehnoloģijām (piemēram, viedie slazdi kāpostu cekulkodes un burkānu mušas savlaicīgai noteikšanai un signālu nosūtīšanai uz datoru) tika salīdzinātas DI 2022. gadā. Šo metodi arī atzinīgi novērtēja projekta sadarbības ZS Bračas – tas palīdz savlaicīgi lietot augu aizsardzības līdzekļus, tādējādi samazinot to lietojumu un līdz ar ietekmi uz vidi, produkciju un tās pašizmaksu.

Dārzeņkopībā šobrīd pētniecība vērsta galvenokārt uz Eiropas Zaļajam kursam atbilstošu tehnoloģiju ieviešanu, kas paredz videi un cilvēkam draudzīgu saimniekošanu, jaunu un labi aizmirstu tehnoloģisko risinājumu (retroinovāciju) ieviešanu praksē. Galvenais akcents tiek likts uz augsnes izmantošanas metožu maiņu, ieviešot jauktos stādījumus, iekļaujot augu sekā daudzveidīgus zaļmēslojumus, veicinot augsnes maksimālu nosedzi ar augiem (arī ziemas periodā). Dārzeņu audzēšana kā viena no augkopības nozarēm ar augstāko pašizmaksu ir uzskatāma par nozari, kas visātrāk varētu ieviest tehnoloģiskus jauninājumus augu mēslošanas jomā. Tādēļ paralēli zaļajām tehnoloģijām pētām arī minerālā mēslojuma optimizācijas iespējas, kas ļautu mazināt tā lietojumu, vienlaikus nesamazinot ražu. Tas ļautu ekonomēt izmaksas un mazinātu slogu uz apkārtējo vidi.

DI kā perspektīvu jomu saredz urbāno dārzkopību, tādēļ aktīvi atsaucamies ārzemju un Latvijas kolēģu aicinājumiem darboties kopprojektos šīs jomas attīstīšanai un daudzveidošanai. Esam šī ceļa sākumā.

Dažādu ražošanas tehnoloģiju intensificēšanas un ilgtspējas nodrošināšanas projekti notiek sadarbībā ar dažāda lieluma zemnieku saimniecībām un lauksaimniecības nozares uzņēmumiem, lai risinātu aktuālus jautājumus gan bioloģiskajā, gan integrētajā dārzkopībā.

Jauktie stādījumi.

Pārstrādes un bioķīmijas nodaļā pēdējā desmitgadē projektos uzmanība pievērsta jaunu, augstvērtīgu izejvielu atlasei, pētot ķīmisko savienojumu daudzveidību augos un to izmantošanas aktualitāti pārtikas, farmācijas un lauksaimniecības nozarē.

E vitamīns kā α-tokoferols ir plaši pazīstams un daudz pētīts, bet kopējā E vitamīna ģimene ietver arī citus dabas savienojumus: tokoferolus un tokotrienolus, un to bioloģiskā nozīme ir svarīga, īpaši audzēju, cukura diabēta, kardiovaskulāro un neirodeģeneratīvo slimību aizkavēšanā. DI uzsākti pētījumi, kuru rezultātā paredzēts izvērtēt un piedāvāt alternatīvus tokotrienolu avotus no divdīgļlapju augu dzimtām. Tiek analizētas vairāk nekā 5000 divdīgļlapju augu sugas, izmantojot taksonomijas pieeju un zaļās tehnoloģijas, sākot no ekstrakcijas un beidzot ar identificēšanu. Gan taksonomiski, gan ģeogrāfiski plašais paraugu klāsts ļāvis secināt, ka tokotrienoli augu (tostarp čemurziežu dzimtas – ķimenes, kumīna, lupstāja u.c.) sēklās sastopami biežāk nekā uzskatīts iepriekš. Bioloģiski aktīvo savienojumu meklējumi uzsākti, pētot ap 25 Hypericum (asinszāļu) ģints sugas un 50 genotipus dažādos audzēšanas vides apstākļos, vērtējot to ietekmi uz tokotrienolu koncentrāciju augu materiālā. Secināts, ka darbīgās vielas koncentrētas dažādās augu daļās (sēklās, ziedos, stublājos, lapās) un to daudzums ir atšķirīgs. Pētījumu ietvaros tiek rasti risinājumi arī zaļo tehnoloģiju virzienā, kas mūsdienās aktuāli ilgtspējīgai attīstībai. Analītiskā tokohromanolu noteikšana ir aktuāla farmācijā, pārtikā un arī medicīniskajos pētījumos. DI pieejamais aprīkojums ir ļāvis izstrādāt superkritiskās šķidrumu hromatogrāfijas (SFC) metodi šo savienojumu noteikšanai augu matricā, tā ietver videi draudzīgu šķīdinātāju izmantošanu un ir derīga rutīnas analīzes veikšanai.

Viedas un videi draudzīgas dārzkopības kontekstā DI uzsākts jauns virziens – bioloģisko katalizatoru un tehnoloģiju izpēte dažādu pārstrādes blakusproduktu paplašinātai izmantošanai.

Jauktie stādījumi.

Ar biopolimēra šķīdumu apstrādātas zemenes.

Zinātniskie pētījumi un eksperimenti rezultējušies ar jaunu funkcionālu pārtikas produktu izstrādi no augu valsts blakusproduktiem (ābolu, upeņu, smiltsērkšķu, aveņu spiedpaliekām, rudzu, kviešu, auzu klijām), izmantojot biokatalizatorus – enzīmus. Noteiktas izejvielu fizikālās un ķīmiskās īpašības, analizēta enzīmu darbības specifika un enzimātiskās hidrolīzes produktu funkcionālās īpašības, novērtētas probiotisko baktēriju īpašības un to dzīvotspēja produktos. Izstrādāti divi inovatīvi produkti: skābpiena produkts ar probiotiskām un prebiotiskām īpašībām un skolēnu uzturam paredzēts diētisko šķiedrvielu saturošs batoniņš, ko tirgus izpētei paredzēts piedāvāt patērētājiem DI veikalā šī gada beigās.

Bioloģiski noārdāmi, mikrobiāli sintezēti polimēra pārklājumi (ēdamās plēves) kā iepakojuma materiāls kļūst aizvien populārāki, jo netiek izmantotas cilvēkam un videi kaitīgas ķimikālijas. Izmantojot noteiktu baktēriju sugas, DI zinātnieki biopolimēra sintēzei testēja dažādus blakusproduktus: piena sūkalas, krūmcidoniju sīrupu un ābolu spiedpaliekas. Fermentēšanas laikā iegūtais biopolimērs pārbaudīts, mērcējot ogas, zemeņu un aveņu pārklājuma izstrādē, kā arī kompozītmateriālā ēdamo plēvju-paliktnīšu veidošanai ogu uzglabāšanas laika pagarināšanai. Sākotnējie rezultāti liecina, ka, izmantojot apstrādi un/vai uzglabāšanu biopolimēru plēvē/ pārklājumā, ogu derīguma termiņš var būt septiņas dienas dzesētavā ar tirdzniecības tīklam atbilstošu kvalitāti.

Viena no kultūrām ar augstu potenciālu Latvijā ir krūmcidonijas, kam noteikti piešķirama nacionālā vērtība. Kopš 2002. gada, kad institūta vārdā tika patentēta krūmcidoniju sukāžu ražošanas tehnoloģija, šie augļi ir ražotāju un patērētāju aktuālā redzeslokā. DI projektu ietvaros secīgi tiek risināti jautājumi par krūmcidoniju blakusproduktu: serdes daļas pēc sēklu atdalīšanas sukāžu ražošanai, arī pašu sēklu tālākai izmantošanai ar mērķi piedāvāt risinājumus augļu bezatlikumu pārstrādei. ERAF projekta ietvaros izstrādāti jauni produkti: sukādes ar samazinātu pievienojamā cukura daudzumu, sāļās mērces ar augļu pulveri gaļas ēdieniem, kā arī veikta krūmcidoniju sēklu eļļas padziļināta ķīmiskā sastāva izpēte. Nākamie praktiskie pētījumi tiek veikti, lai rastu risinājumus paplašinātai krūmcidoniju sulas izmantošanai. Lai arī šobrīd audzētājiem ir pieejamas krūmcidoniju šķirnes ar viendabīgiem augļiem (piemērotas sukāžu ražošanai), joprojām lielas platības aizņem sēklaudžu stādījumi, kur daļa ražas ir sīki, t.sk. arī nestandarta augļi, un tie noderīgi biezeņa vai sulas ražošanai. Šobrīd pasaulē kā dabīgu skābinātāju visplašāk izmanto citronu produktus (koncentrātu, pulveri). Krūmcidonijas satur dažāda veida skābes, t.sk. organiskās, un to daudzums ir salīdzināms ar citroniem. DI tiek veikti pētījumi koncentrāta tehnoloģijas izstrādei, sākot ar piemērotāko enzīmu atlasi pektīnu mazināšanai sulā un beidzot ar atbilstošu koncentrātu raksturojošu rādītāju noteikšanu.

Jau no pirmajiem izveidošanas gadiem Pārstrādes un bioķīmijas nodaļas specifika ir bijusi jaunu pārstrādes produktu, tehnoloģiju izpēte, radīšana un sadarbība ar uzņēmējiem. Pēdējos gados, pateicoties LIAA atbalsta programmām ražotājiem, DI ir izstrādāti vairāki inovatīvi produkti, t.sk. ar augstu bioloģiski aktīvo vielu saturu. Sadarbībā ar SIA Tiks Tev un Man radīti sīrupi uz krūmcidoniju, smiltsērkšķu un ķiršu bāzes ar dažādiem garšaugiem un ārstniecības augiem: citronliānu, citronzāli, timiānu un vīgriezi. Atbilstoši izvēlētajām izejvielām un kombinācijām produktiem piemīt funkcionālas īpašības. Uzņēmumam SIA Uztura sistēmas izstrādāti smiltsērkšķu šotiņi, kuru sastāvā ir dažādas augļu un dārzeņu piedevas. Šie produkti satur palielinātu E vitamīna daudzumu (15–20 % no ieteicamās dienas devas). SIA Elastill izstrādāti jauna veida, veģetāram uzturam piemērotas, tūlītējai lietošanai gatavu produktu – daudzveidīgu dārzeņu zupu sagatavju receptūras. Atrasta atbilstoša tehnoloģija ražošanas procesam, nodrošinot produktā iespējami augstu uzturvērtību, konsistenci un sensorās īpašības paredzētajā uzglabāšanas laikā. Sēņu, ķirbju, dzelteno tomātu un biešu zupu sagataves ir risinājums mūsdienu problēmai – laika trūkumam veselīgu maltīšu gatavošanai. Ar uzņēmumu tiek turpināta sadarbība, risinot jautājumus par šādu produktu tirgus izpēti un produkcijas ražošanu rūpnieciskās ražošanas apstākļos.

Veģetāram uzturam piemērotas dārzeņu zupu sagataves.

Aicinām arī turpmāk uzzināt jaunumus institūta zinātniskajā darbā – par projektu īstenošanu, notikumiem, sasniegumiem un pasākumiem (piemēram, par DI organizētajām zinātniskajām starptautiskajām konferencēm), aplūkojot DI tīmekļa vietni https://www.darzkopibasinstituts.lv/lv .

Mūsu darba rezultāti, kas noderīgi praktiskajā un profesionālajā dārzkopībā – elektroniskais žurnāls Profesionālā Dārzkopība, tehnoloģiju un šķirņu apraksti, informācija par Lauka dienām, semināriem, apmācībām un demonstrējumiem – tas viss atrodams vietnē https://fruittechcentre.eu/lv/.

Ja mūsu dārzā vēlaties atpūsties un izklaidēties, iepazīt dārza stāstus un atrast dendroloģiskos retumus vai iegādāties mūsu dārza produkciju uz vietas vai e-veikalā, tad visu informāciju atradīsiet vietnē https://www.dobelescerini.lv/lv .

Turpināsim būt kopā dārzos – Jūsu Dārzkopības institūts.