Runājot par dārzkopības izglītības saknēm, parasti tiek minēts slavenā selekcionāra un skolotāja Pētera Dindoņa vārds. Taču ir cilvēks, kurš jau pirms tam, kā saka dārznieki, sagatavojis augsni tās straujai attīstībai Latvijā. Tas ir Fricis Lasmanis – dārzkopis, žurnālists un aktīvs sabiedrisks darbinieks.

Viņam šogad jubileja.

Fricis Lasmanis dārza darbus iepazinis agrā bērnībā tēva Pētera Lasmaņa (1827– 1912) dārzniecībā un kokaudzētavā. Mācījies Nītaures draudzes skolā un jau sešpadsmit gadu vecumā sācis darba gaitas Nītaures muižas dārzniecībā. Vēlāk pārcēlies uz Rīgu, kur 1880. gadā iestājies darbā slavenajā Šoha dārzkopības firmā, kur nostrādājis 10 gadus: sākumā par mācekli, vēlāk par virsdārznieka palīgu. Pēteris Dindonis raksta: „Šinī laikā jaunie censoņi ieguva diezgan labu praktiku un pieredzi pie izturības un pacietības, bet vāji bij teorijā un trūka tiem pat elementārāko zināšanu speciālās nozarēs un dabas mācībās, jo nebij vietas un avotu, kur šīs zinības smelties. Tai laikā dārzkopja aroda iegūšanai bij tikai viens ceļš – lielāku muižu vai pilsētu dārzi, kuros uzņēma jaunekļus par mācekļiem uz 3–4 gadiem. Centīgākie un kam bij izdevība, iestājās vēl uz 1–2 gadiem Rīgas tā laika plašākās tirdzniecības dārzniecībās (Šocha, Vagnera,...

Pilnu rakstu lasiet rudens Dārzs un Drava numurā!