Krustziežu dzimta ir saimnieciski ļoti nozīmīga. Tai pieder lapu dārzeņi – galviņu un lapu kāposti, brokoļi un ziedkāposti, sakņu dārzeņi – rutki, redīsi, rāceņi un kāļi, kā arī eļļas sēklu kultūraugi, piemēram, eļļas rapsis. No krustziežu dzimtas nāk arī ļoti daudzas izplatītas nezāles, piemēram, pērkones, zvēres, ganu plikstiņš. Lai gan visi krustziežu dārzeņi ir bagāti ar sēra savienojumiem, kas piešķir tiem vairāk vai mazāk pikantu garšu un specifisku smaržu, lai pasargātu tos no augēdājiem, ir diezgan daudz kaitēkļu, kas labprāt mielojas tieši ar krustziežiem. Lai vēl vairāk sarežģītu dārznieka dzīvi, lielākā daļa krustziežu kaitēkļu nav īpaši izvēlīgi un uzbrūk gan savvaļas augiem un nezālēm, gan pārtikas augiem.

2021. gada vasara pagāja laputu zīmē. Tās lielākā vai mazākā mērā uzbruka praktiski visiem kultūraugiem un nesaudzēja arī kāpostus un tiem radniecīgos dārzeņus. Kāpostus Latvijā visbiežāk bojā kāpostu laputs Brevicoryne brassicae, retāk persiku laputs Myzus persicae un citas laputis. Jēkabpils novadā pirmās kāpostu laputis Valsts augu aizsardzības dienesta inspektore konstatējusi jau 9. jūnijā, tikai divas nedēļas pēc kāpostu dēstu...

Pilnu rakstu lasiet ziemas Dārzs un Drava numurā!