Dārzs un Drava / 2022.gads (PAVASARIS)

Foto: publicitātes foto

Varroa destructor ir parazītiska ērce, kas parazitē bišu saimēs un izraisa bišu slimību – varrozi.

Latvijā biškopji šīs ērces sauc par varrām. Iespējams, ka tas nav pareizi no zinātniskā viedokļa, tomēr biškopji saprot, par ko ir runa, un tas ir galvenais. Varras parazitē praktiski visās medusbišu saimēs visā pasaulē. Ērces ievada savus mutes orgānus pieaugušas bites vai bites pera ķermenī un barojas ar tā saturu. Brūce bites ārējā apvalkā neaizdzīst, tā paliek vaļēja, dodot iespēju dažādiem mikroorganismiem nonāk bites organismā.

Parazitēšana novājina bites organismu un samazina tā aizsargspējas, saīsina bites mūža ilgumu un līdz ar to arī saimes spēku (saimē ir mazāk bišu). Tāpat samazinās arī parazitēto bišu aktivitāte – pasliktinās lidojošo bišu uztveres spējas, orientācija lidojuma laikā, pieaug laiks, ko bites pavada ārpus stropa. Atgriežoties stropā, bites ne vienmēr atrod savējo, iemaldās blakus saimēs vai pat blakus dravā, un tā ērces nonāk arī tur. Varru invāzija palielina risku, ka bišu saimei nomainīsies māte (māšu klusā nomaiņa) vai arī būs apgrūtināta apaugļotas mātes pielaišana. Parazitētajiem traniem samazinās spermas kvalitāte. Pasliktinās saimes ziemotspēja.

Ļoti lielu postu parazitētajām bišu saimēm nodara vīrusi – gan parazitētās bites, gan varras var pārnēsāt bitēm patogēnos vīrusus. Turklāt vīrusi ceļo arī no bitēm uz varrām un atpakaļ. Biežāk izplatītie vīrusi: deformēto spārnu vīruss, Izraēlas akūtās paralīzes vīruss, akūtās bišu paralīzes vīruss, Kašmiras vīruss, hroniskās bišu paralīzes vīruss, melnās māšu kanniņas vīruss un maisiņu peru vīruss.

Deformēto spārnu slimība, ko izraisa deformēto spārnu vīruss, iespējams, ir visbiežāk sastopamā vīrusu slimība, īpaši tad, ja ērču apkarošana neveicas un invāzija sasniedz augstu līmeni. Tai ir viegli ieraugāmi simptomi – bitēm kropli, līdz galam neattīstīti spārni. Savulaik pētījumā Anglijā šis vīruss atrasts līdz pat 90 % dravas saimju. Tātad tas ir tikai laika jautājums, kad parādīsies slimības simptomi.

Bez vīrusu slimībām invadētās bišu saimes var ciest arī no citiem patogēniem. Uz ērcēm atrodamas dažādu sēnīšu sporas, piemēram, Ascosphaera apis, kas ierosina kaļķu peru slimību, vai arī baktērijas Paenibacillus larvae – Amerikas peru puves izraisītājs.

Ja varrozi neārstē – nesamazina parazītu skaitu saimē, iznākums ir letāls – bišu saime aiziet bojā jau rudenī (tā saucamā bišu pazušana) vai arī ziemošanas laikā. Bišu aktīvajā sezonā viena mēneša laikā ērču skaits dubultojas. Ja pavasarī (marta sākumā), atsākoties peru audzēšanai, bišu saimē bija 100 ērces (palikušas no iepriekšējā rudens), tad varam sagaidīt, ka augustā tur jau būs 6400 varras. Šāds invāzijas līmenis ir kritiski augsts, un saime, visticamāk, nepārziemos.

Dravnieka galvenais uzdevums ir samazināt ērču skaitu saimē. Pilnīgi iznīcināt visas ērces ir nereāli, pat ja tas izdotos, pēc neilga laika tiktu ienesta kāda ērce no kaimiņu dravas. Tādēļ ērču invāzijas samazināšana ir aktuāla visas sezonas garumā.

Galvenais uzdevums – sāc sezonu maksimāli tīrs!
Pavasarī, kad bites sāk audzēt perus (februāri, martā), pamazām aktivizējas arī varras. Ērces galvenokārt atrodas peros, nevis uz bitēm, līdz ar to tās grūti nogalināt. Pavasarī saimes ir mazas un drīz vien sākas ienesums – grūti atrast laiku, kad uzbrukt ērcēm, netraumējot saimi vai nepiesārņojot medu. Tādēļ iepriekšējā gada rudenī jādara viss iespējamais, lai maksimāli samazinātu ērču skaitu ziemojošā bišu saimē.

Pirmais solis jaunajā sezonā – tranu peru griešana
Pavasarī bites audzē tranu perus (vai nu dravnieks to vēlas, vai nē) – tāda ir bišu daba. Tranu peri varrām patīk labāk nekā bišu peri – ja bišu peros atrodam vienu ērču mātīti, tad turpat blakus tranu peros – 10 un pat vairāk mātītes. Bez tam tranu peros viena mātīte rada vidēji 2,6 jaunas vairoties spējīgas mātītes, bet bišu peros – tikai 1,4 ērces.

Aizvākoto tranu peru izgriešana (ar visām ērcēm) ir efektīvs paņēmiens, tomēr ar to vien var būt par maz – vēlams vasaras vidū vai augustā saimes apstrādāt ar kādu no organiskajām skābēm. Tāpat par labu nāks arī atdaleņu veidošana un to kārtīga atērčošana. Tā kā jūnijā veidotie atdaleņi kādu laiku auklē jaunās mātes un ienesuma izmantošanā uzreiz nepiedalās, tos var apstrādāt ar kādu no organiskajām skābēm. Vēlams, lai no ērcēm atbrīvotie atdaleņi atrastos atsevišķā dravas novietnē. Tie būtu labs pamats nākamā gada medus ražošanas saimēm.

Otrais solis – esi pārliecināts!
Biškopjiem ne visai tīkams ieteikums – vasaras vidū, jūlijā sekot invāzijas līmenim bišu saimēs. Testi nav sarežģīti, bet laikietilpīgi, reti kurš biškopis tos labprātīgi izpilda.

Trešais solis – vasaras apstrāde
Ja slinkums taisīt invāzijas testu, drošs paliek nedrošs, jūlijā vai augusta sākumā, laikā, kad ienesums uz laiku apstājas, saimes var apstrādāt ar skudrskābi. Tikai jāskatās, lai nav par karstu! Vasaras apstrādes ar skudrskābi galvenais noteikums – neliels skābes daudzums (30 ml) un aptuveni 20 °C temperatūra. Der arī citi paņēmieni, jāpapēta, jāapsver, kuru izvēlēties.

Ceturtais solis – rudens apstrādes
Variantu daudz un apstrāžu termiņi no agriem (pirms rudens barošanas) līdz super vēliem (kad perošana beigusies) – atliek tikai izvēlēties. Lai vai kā, skaidrs ir viens – jo agrāk izdosies atbrīvoties no varrām, jo labāk, jo mazāk varru paliks uz nākamo gadu – jo vēl labāk.

Bitenieku pieredze varrozes apkarošanā

Jānis Vainovskis, Meduspils
Pavasarī ir apgrūtināti apstākļi un papildu riski apstrādei pret varratozi. Sezonas sākumā nevar lietot ķīmiskos preparātus, jo var piesārņot pavasara produkciju. – Meduspils bites ražu gatavo jau no pirmajiem ziediem.

Pilināt skābeņskābi vai hivklin nav humāni zemo temperatūru dēļ, jo apstrāde ir efektīva pirms pirmā ziedputekšņu ienesuma, bet piemēroti laika apstākļi var būt vien pāris dienas. Mums apstrādei ir nepieciešama nedēļa.

Labāks paņēmiens ir veikt skābeņskābes iztvaicēšanu vai sublimāciju, jo tvaika veidā skābe nonāk uz visām virsmām un ērcei ir maz izredžu izvairīties no tās, savukārt bites tiek maz traucētas veikt savu svarīgāko uzdevumu – izaudzēt saimes maiņu. Tā kā skābes sublimācija ir veikta rudenī, skābeņskābe ziemā jau ir uz šūnām un pavasarī, bišu kamolam izplešoties, no jauna nonāk saskarē ar skābi.

Savlaicīga dubultā apstrāde rudenī aizstāj bišu mocīšanu pavasarī. (Dubultā apstrāde ir 1) ķīmiskā, 2) ne ātrāk kā pēc mēneša vai sagaidot bezperu stāvokli, apstrādā ar skābeņskābi.) Bioloģiskām saimniecībām apstrāde vai monitoringa pasākumi ir jāveic daudz biežāk.

Irēna Malciniece, Krūmiņi
Kopjam sešas bišu saimes. Ar skudrskābi strādājam jau kādus 20 gadus. Tā ir dabīga skābe un nedaudz sastopama arī medū, tāpēc, lietota pareizās devās, nav kaitīga. Deva – 30 g uzsaimi trīs reizes, vislabāk bezperu periodā. Parasti apstrādi veicam septembrī, kad ir mazāk peru. Iedarbojas arī uz ērcēm, kas ir peros.

Darām tā. No būvniecībā izolācijai domātajām kokšķiedras plūksnu platēm (lieto arī stropu siltināšanai) izgriež 5x5 cm kvadrātiņus, katru ieliek nelielā polietilēna plēves maisiņā, uzlej 30 ml skudrskābes un maisiņu ātri aizsien. Uzreiz sagatavo visām saimēm nepieciešamo daudzumu.

Piemēram, ja ir 10 saimes, sagatavo 30 maisiņus trim reizēm.

Darbs jāveic ar gumijas cimdiem un svaigā gaisā, jāuzmanās neieelpot tvaikus. Ja skābe nokļūst uz ādas, nekavējoties jānomazgā.

Materiāliem var būt dažāda uzsūkšanas spēja, tāpēc vispirms jāizmēģina, cik lielu klucīti izgriezt, lai 30 ml skābes iesūktos un nebūtu par sausu vai par slapju. Maisiņus sagatavo un ieliek lielākā maisā, lai neizgaro.

Veicot aptrādi, piesūcināto klucīti ar cimdiem izņem no maisiņa un nekavējoties uzliek tieši uz peru telpas kārēm. Klucītim virsū uzliek medus telpas apkāri – mazo magazīnas rāmīti, kuram no virspuses stingri nostiepta un no vienas puses pieskavota plēve. Rāmīti uzliek tā, lai skudrskābes tvaiki tiek visu rāmju starpās. Tad apsedz rāmīšu augšpusi, lai tvaiks ietu uz leju, nevis garotu uz augšu. Stropa skrejai jābūt pilnīgi vaļā, lai skābe tvaikotu un pa apakšu izietu ārā.

Nedēļu pēc pirmās apstrādes šos klucīšus noņem un uzliek nākamos klucīšus.

Noņemtos klucīšus var atbrīvot no vaska un propolisa un izmantot atkal citu gadu.

Galvenais – lai skābe pietiekami uzsūcas un neuzkrājas maisiņā.

Ērces rezistence pret skudrskābi nav novērota.

1. Izņem no iepakojuma ar skudruskābi piesūcināto plāksnīti.

2. Novieto to uz rāmīšiem.

3. Virsū, šķērsām apkārēm uzliek rāmīti.

4. Kā sedziņu izmanto polietēna plēvi.

Ineta Brice, Kaspari
Manā saimniecībā nav daudz bišu saimju – ne vairāk par 40. Kā jau caurmēra Latvijas mazie biškopji, dravoju ar Latvijas stāvstropiem.

Varroa ērču ierobežošanu pamatā veicu rudenī. Vasarā lielu uzmanību pievēršu tranu rāmjiem. Pavasarī, paplašinot ligzdu, katrā saimē lieku vienu vai divus tranu rāmjus. Uz rāmja muguriņas uzrakstu T/R. Atverot stropu, redzu, kur ligzdā tas atrodas, tā atviegoju sev dravošanu. Būtiski laikus izgriezt aizvākotos tranu perus. 

Rudenī pēc ligzdas sašaurināšanas, pirms piebarot saimes ziemai, stropā lieku Varostop plāksnes. Kad beidzu piebarot, izņemu tās no stropa. Nākošais darbs rudenī – saimi 2–3 reizes nopilinu ar skābeņskābi vai apstrādāju ar skudrskābi. Pēdējo apstrādi veicu oktobrī, bezperu stāvoklī.

Lai ierobežotu nevēlamas parādības dravā, vēl sezonā saimē nomainu 50 % ligzdas rāmju un neķeru svešus spietus.

Sandris Akmans, ZS Rogas
Apstrādā bišu saimes ar skābeņskābi, izmantojot pilināšanas metodi, pēc Latvijas Biškopības biedrības izstrādātajām vadlīnijām (pieejamas www.strops.lv).

Skābeņskābes lietošana varrozes ierobežošanai bišu saimēs
Skābeņskābe ir organiskā skābe, kas tīrā veidā ir kodīga un indīga viela. Tā atrodama dažādos pārtikas produktos, lielākā koncentrācijā sastopama rabarberos un skābenēs. Parasti bišu produktos skābeņskābes atliekas netiek konstatētas. Saskaņā ar medus kvalitātei noteiktajām prasībām pieļauts 50 mEq skābes uz 1000 g medus. Ir trīs galvenie apstrādes pret varrozi paņēmieni: pilināšana, apmidzināšana, apdūmošana.

Iedarbība
Apsmidzinot un apdūmojot skābeņskābe iedarbojas kontakta ceļā un caur varru elpošanas sistēmu. Varras iet bojā un nokrīt uz stropa grīdas. Pilinot skābeņskābi saturošu cukursīrupu, papildus vēl pievienojas sistēmas iedarbības efekts: bites apēd skābo cukursīrupu, tas rada hemolimfas garšas izmaiņas, un varras atlaižas no sava barības avota.

Labākais laiks apstrādei
Kad saimē nav peru un gaisa temperatūra ir virs 0 °C (labāk virs 5 °C). Pilināšanu veic oktobrī, novembrī, siltās ziemās varbūt pat decembra sākumā. Apsmidzināšanai jāizvēlas siltāka rudens diena vai pievakare, kad bites aktīvi nelido, taču ir ietiekami silts, lai pārcilātu kāres. Bites nedrīkst būt savilkušās kamolā, jo nepieciešama to aktīva līdzdalība skābes pilieniņu notīrīšanai. Jebkurš skābeņskābes pielietošanas veids nodrošina iedarbību tikai uz tām varrām, kas atrodas uz pieaugušām bitēm un ārpus aizvākotiem periem. Ja saimē ir peri, tad ievērojama varru masa koncentrējas tur un apstrādes ir maz efektīvas. Tās nepieciešams atkārtot, lai paaugstinātu efektivitāti. Bet tas nozīmē ieguldīt vēl darbu un laiku un pakļaut bites vairākkārtējai skābes iedarbībai.

Apstrādāt var arī vasarā bezperu atdaleņus, saimes bez aizvākotiem periem (kad kaut kādu iemeslu dēļ nav aizvākoto peru), spietus. Pētījumos konstatēts, ka, apstrādājot ar 3 % skābeņskābi bezperu saimi, tajā tika nogalināts 98 % varru, turpretī saimē, kurā bija peri, – tikai 30–40 %. Ja vasaras vidū dabīgais varru birums ir viena ērce dienā, tad vasaras beigās obligāti nepieciešama apstrāde. Ja vasaras vidū dabīgais varru birums ir piecas ērces dienā, tad nekavējoties jāveic papildapstrāde. Tādai bišu saimei prognozējama slikta ziemošana un liels ziemas birums.

Apsmidzināšana
30 g kristāliskās skābeņskābes izšķīdina 1 l ūdens. Pārcilājot kāres, katrā kāres pusē uz bitēm uzsmidzina 3–4 ml silta, remdena šķīduma. Rekomendē 1–2 apstrādes ar 1–2 nedēļu starplaiku.

Pilināšana
75 g kristāliskās skābeņskābes izšķīdina siltā cukursīrupā (1:1). Var šķīdināt arī siltā ūdenī un pēc tam gatavot cukursīrupu. Pilina ar šļirci bišu apdzīvoto kāru starpās, kāres necilājot. Deva: 5 ml uz kāru starpu, bet nepārsniedzot kopējo vienreizējo patēriņu 50 ml uz saimi. Šķīdumam jābūt siltam, saimei bez periem un gaisa temperatūrai virs 0 °C (vēlams virs 5 °C). Temperatūra neietekmē skābes iedarbību, bet ietekmē bišu uzvedību. Ar pilināšanai sagatavoto cukursīrupu, kas satur skābi, bites var arī apsmidzināt, ceļot ārā kārītes un sadalot 5 ml uz abām kāres pusēm.

Apdūmošana
Karsējot skābi, sākas skābes sublimācija un rodas balti dūmi. Apdūmošanas deva ir 5 g skābeņskābes uz 95 l tilpuma stropu (Latvijas stāvstropa tilpums ir 82 l).

Karsēšanai izmanto karsējamās panniņas vai citas speciālas ierīces. Panniņu uzkarsē un, kad sāk velties balti dūmi, uz 2–3 minūtēm pa skreju iebāž stropā, pēc tam skreju uz 15 minūtēm noslēdz. Ja izmanto Varrox panniņas, tad skrejai jābūt vismaz 14 mm garai un 84 mm platai, līdz kāru apakšējai malai vajadzīga 3–4 cm atstarpe. Pastāv arī cita veida apdūmošanas ierīces, kur šie parametri nav tik svarīgi. Apdūmojot jāievēro vēja virziens un stiprums, lai izsargātos no sublimācijas dūmu ieelpošanas.

Drošības noteikumi
Strādājot ar skābeņskābi, jālieto aizsargbrilles, respirators un gumijas cimdi. Skābeņskābes šķīdināšanas laikā jāizvairās no radušos tvaiku ieelpošanas, īpaši gadījumos, kad skābe slikti šķīst un to nepieciešams nedaudz pasildīt. Veicot apdūmošanu, drošākai aizsardzībai vēlams lietot gāzmasku, tāpat arī jāvēro vēja virziens, kurā tiek pūsti dūmi no stropa, un tiem jāizvairās.