Dārzs un Drava / 2020.gads (Rudens.)

Mēs − Zane un Mārtiņš Puncuļi − jau ilgi pirms mūsu satikšanās zinājām, ka veselīga dzīve iespējama vien laukos. Tikai ceļš līdz tam sanāca garš un notikumiem bagāts. Taču labi vien ir, jo, pateicoties šai pieredzei, abi atradām tieši to, kas mūsu bērniem iemācīs dzīvot un izdzīvot laukos.

Šobrīd studējam, mācāmies, izglītojamies un audzinām trīs mazus latviešus, trīs melnbaltus kaķus, duci vistu un pusduci pīļu. Esam guvuši apstiprinājumu atziņai, ka visa sākums ir zeme, un zeme mums nav vien dubļi, kuros ielikt sēklu un gaidīt. Tā ir dzīvs organisms, augs, kas pats par sevi ir svinama lieta. Ar to viss sākas, tāpēc es studēju mikrobioloģiju, lai saprastu šo būtni labāk. Ik sēklai svarīga ir augsne un, kā zināms, ja augam pirmajās dienās un mēnešos dosim visu, kas vajadzīgs, tas būs stiprs.

Gluži tāpat ir ar cilvēka radīšanas brīnumu, jo viss, kas notiek cilvēka dzīvē kopš viņa nākšanas pasaulē, ir ļoti svarīgs. Zane studē un iepazīst šo burvību − top par dūlu un atbalsta vecākus krūtsbarošanas ceļā (laikā). Mēs visi esam cieši saistīti − cilvēks un dzīvnieks, augs un zeme, visi esam vienoti un bez nekādiem hipijhipsteru piegājieniem, holistiski mēģinām būt pilnīgi un patiesi savā saimniekošanā. Mūsu dārzā neatrast taisnas dobes, jo zem ābelēm aug redīsi, kurus nomaina salāti, lai to nobalansētu uz rudens pusi, − pupas vai zirnīši. Pa vidu vēl puķes. No kukaiņiem mūsu bērniem nav bail. Uzskatām, ja kāds gliemezis neēd to, kas aug dārzā, tad tāds dārzs ir neveselīgs.

Vairākus gadus strādājot analītikā un sniedzot biznesa konsultācijas, redzēju dažādas bioloģiskās fermas un sapratu, ka ne vienmēr tas, kas veselīgs cilvēkam, ir nekaitīgs dabai. Tā sāku studēt permakultūru, holistisko lopkopību, organisko dārzniecību, tagad mikrobioloģiju un aquaponics sistēmas. Ceru izstrādāt arī pētniecisko darbu šajā jomā, iespējams, jau Latvijā, ja viss sanāks, kā plānots. Tad vedīsim zināšanas mājās un audzēsim, palīdzēsim audzēt un turpināsim pētīt.