Dārzs un Drava / 2022.gads (ZIEMA)

Foto: Z/S Virši personīgais arhīvs, publicitātes foto, Arnis Indriks

Z/s Virši piedāvā tirdziņos no kaņepēm gatavotus produktus. To tapšanā nodarbināta visa ģimene – Sandra ar vīru Valdi un viņa māsa Ilze ar vīru Uldi. Nākuši no Bauskas un Rīgas, bet ar lauksaimniecību nodarbojas trīs novados – Zemgales, Bauskas un Vecumnieku. Papildus Sandra un Valdis vēl strādā savā apģērbu ražošanas uzņēmumā, Uldis ir diplomēts galdnieks. Ar kaņepēm darbojas viņi visi, bet Ilze pēdējos 11 gados pilnībā nodevusies to mājražošanai.

– Ar ko sākās jūsu saimniecības attīstība?
– Sākums bija Sandras vecāku iekoptā zeme Mežotnes pagastā, kur tika audzēta galvenokārt labība. Ap 2008. gadu nolēmām sākt audzēt kaņepes šķiedrai, vēlāk pārceļot kaņepju audzēšanu uz lielāku platību Vecumnieku novada Beibežos. Kaņepes gan izaudzējām, bet iecerēto šķiedras pārstrādes fabriku tā arī neviens neuzcēla. Nolēmām novākt vismaz izaugušos kaņepju riekstiņus. Uzvilnīja bērnības atmiņas par kaņepju sviesta garšu, radās doma pamēģināt pagatavot kaut ko garšīgu. Paši aizvien esam pilsētnieki. Piederam pie paaudzes, kura tika audzināta novērtēt dabas sniegtās iespējas – pašu audzēti produkti vienmēr garšo labāk. Līdz šim esm iztikuši ar saviem līdzekļiem, neizmantojot projektu finansējuma iespējas.

– Kas esat pēc profesijas?
– Neviens no mums nav ieguvis izglītību, kas būtu kaut kā saistīta ar zemkopību vai pārtikas ražošanu, ja neskaita bioloģiskās lauksaimniecības obligātos kursus. Visvairāk noteikti palīdz mūsu vecāku un vecvecāku ieaudzinātā godprātīga attieksme pret jebkuru darbu, ko uzņemamies.

– Kā sadalāt darbus?
– Visu darām pēc principa, ka darbs jāpadara. Tā kā esam četri, darbu sadale ir diezgan vienkārša – kurš var, tas arī dara. Sandra un Valdis vairāk organizē lauksaimniecisko un loģistikas procesu, Ilzes un Ulda galvenā nodarbošanās saistīta ar produktu mājražošanu, visi cenšamies piedalīties zemnieku tirdziņos gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. 

– Kādas kultūras audzējat, kādas šķirnes izvēlaties?
– Audzējam kaņepes un griķus. Abas šīs kultūras piemērotas bioloģiskajai saimniecībai, jo neprasa ķīmisko palīgvielu izmantošanu. Kaņepes audzējam tikai vietējās – Latvijas tradicionālo divmāju kaņepju šķirni.

– Ko vajadzētu ņemt vērā, audzējot kaņepes? Ar kādiem knifiņiem varat padalīties?
– Mūsu pieredze ir pārāk īsa un nepilnīga, lai varētu dot padomus citiem. Tādas zināšanas senāk krātas un nodotas tālāk vairākās paaudzēs; tagad diemžēl nav, kam pajautāt. Raža tiek novākta ar kombainu – jāizvēlas pietiekami jaudīgs, ar iespēju pļaut stiebrus līdz pat 1 m augstumā, izkapts nažiem jābūt ideālā stāvoklī. Visus lauku darbus veic kā ārpakalpojumu apkārtnes zemnieki, kad apkopuši savus laukus.

– Kādus produktus ražojat no kaņepēm?
– Pirmos sākām ražot un izplatīt kaņepju staku (grauzdēta, malta kaņepju sēkla vai taukšķētas, grūstas kaņepes), kā arī sadarbībā ar DUO AG eļļu. Paši tos pārtikā lietojam, kopš audzējam, – gan eļļu no rītiem, gan kaņepju sēklas dažādos veidos. Staks un mūsu eļļa ir 100 % kaņepju sēklu produkti, kam nekas netiek pievienots vai noņemts. Staka garša ir, kādu atceramies no bērnības, kad kaņepes gatavoja mūsu vecvecāki, tādēļ atļaujamies mūsu produktus pozicionēt kā īsta kaņepju garša. No staka var gatavot kaņepju sviestu, pievienojot krējuma sviestu, likt pie to biezpiena, sieriem, medus, kartupeļiem, putrām, salātiem – kāda nu kuram kulinārā fantāzija un kādas garšas sajūtas. Eļļa lietojama kā zivju eļļa, liekama pie salātiem un, protams, kosmētikā – matu maskām, ķermeņa ieziešanai, īpaši pirms sauļošanās, pēc pirts. Cepšanai gan nav piemērota. Produktu iepakojums izvēlēts tāds, lai pēc iespējas saglabātu visas kaņepju sēklā esošās vielas, piemēram, eļļai – māla pudele, kas nodrošina tumsu, temeratūru utt., kas ir būtiski hlorofilam u.c., ko satur eļļa. Pēc iespējas izvēlamies Latvijā ražotu iepakojumu.

Vēlāk bez staka un eļļas sākām piedāvāt arī apgrauzdētas, veselas sēklas, kas pašiem ļoti garšo. Var ēst vienas pašas, var likt pie zaļajiem salātiem, uzbērt saldējumam vai putukrējuma saldēdieniem (ļoti garšīgi!).

Tad sākās gatavo, smērējamo produktu izstrāde un ražošana – kaņepju sviests – kaņepju staks ar saldkrējuma sviestu, kaņepju smēriņš – kaņepju staks ar kaņepju eļļu, kaņepju tīrsviests – lobītas, negrauzdētas kaņepju sēklas, kam pievienojam kaņepju eļļu un ķiploku (pašu radīta recepte). 

Jāpiemin arī ilggadējā sadarbība ar Saldus PK. Rezultātā izveidojies brīnišķīgs saldums, apvienojot divas izcilas un tradicionālas Latvijas garšas – svaigpiena gotiņa un grauzdēta kaņepju sēkla vai piena-kaņepju konfekte.

Pa šiem gadiem ir nākuši klāt arī citi kaņepju produkti – kaņepju milti vai proteīns, mēs tos saucam par miltiem, skan latviski un, mūsuprāt, norāda uz plašo pielietojumu. Ar šiem miltiem var daļēji aizstāt baltos miltus visās mīklās. Tajos ne tikai ļoti daudz olbaltumvielu, bet arī šķiedrvielas, kuru mūsdienās tik ļoti pietrūkst cilvēku uzturā. Kaņepju sēklās nav glutēna, tāpēc tās ir piemērotas cilvēkiem ar glutēna nepanesību. Vienīgi jāpatur prātā, ka, mīklu gatavojot tikai no kaņepju miltiem, vajadzēs vairāk saistvielu, piemēram, olu, jo tie nesatur lipekli. Ja pietiek laika un spēka, sacepam uz gadatirgiem rupjmaizi mūsu ģimenes gaumē. Tajā tuvu pusei īpatsvara ir kaņepes. Piedāvājam arī lobītās kaņepju sēklas – no čaumalas izlobītus kaņepju kodoliņus, kas ir kā rieksti. Tie patiks tiem, kam lāgā neiet pie sirds kaņepju sēkliņu cietā čaumala. Lietojamas ir visos ēdienos, kas asociējas ar riekstiem. Daudziem pircējiem ir ļoti iepaticies mūsu produkts Kaņepes ar sāli. Tas domāts kā garšviela gatavam ēdienam – uz kartupeļiem, sviestmaizes, biezpiena utt.

– No kurienes ideja par kaņepju tēju?
– Jau vairākus gadus vasarā, kad ir visvairāk darba, kaut kā spējam aizskriet līdz laukiem un savākt arī kaņepju tēju. Esam no bērnības mācīti vākt ārstniecības augus, un mums ir zināma gan vākšanas, gan kaltēšanas, gan uzglabāšanas un, galvenais, lietošanas specifika – kurš augs, kam der. Šīs zināšanas un prasmes no mūsu mammas, kas bija farmaceite. Kaņepju tējai vācam ziedus, ziedēšanas laikā, kad šajā auga daļā ir vislielākais spēks, tāpat kā visos augos, – tātad visaugstvērtīgākā tēja no jebkura auga. Šī tēja ir ne tikai ļoti garšīga kā karstais dzēriens, bet arī dziedējoša. Kaņepju ziedu tēja ir lietota Latvijā tikpat ilgu laiku kā visi šobrīd zināmākie kaņepju pārtikas produkti. Veidojot aprakstu, atradām senas receptes, kur tēja kā tinktūra lietota dažādu slimību dziedniecībā. Tāpat tautas garamantās rodamas ziņas par kaņepi kā spēka avotu – cilvēks, lietojot kaņepes, var vairāk paveikt, skaidrāk domā, praktiski neslimo, uzlabojas viņa dzīves kvalitāte. To varam apliecināt no savas pieredzes. Lai gan ar katru gadu darbu apjoms pieaug, mums arvien pietiek spēka visu paveikt. Varam no sirds pateikties kaņepei par visu, ko tā mums dod!

– Uz kuriem tirdziņiem braucat?
– Mūsu produkcija atrodama galvenokārt zemnieku un mājražotāju tirdziņos. Cenšamies periodiski pabūt visur Latvijā, kur mūs kāds vēlas redzēt. Tāpat ikdienā produktus var iegādāties Klēts nodaļās Rimi veikalos.

Regulāri esam gan Liepājas Rožu laukuma tirdziņā, gan ik pa laikam Rīgas Kalnciema kvartāla, Pastaigu Tirgus, Skultes, Straupes Zirgu pasta u.c. tirdziņos

– Ko pircēju paradumos pēdējā laikā vērojat tirdziņos?
– Ja godīgi – cilvēki lielākoties prasa to, ko redz reklāmās, līdz ar to maziem mājražotājiem gandrīz vai vienīgā reālā iespēja saražoto pārdot ir tirdziņos, kur iepirkties dodas tie, kas rūpējas par savu un ģimenes veselību un ikdienā lieto augstvērtīgu, dabīgu pārtiku.

Prieks, ka ir lietas, kas nemainās, – cilvēki prot novērtēt labas kvalitātes (arī garšas) produktus. Patīkami, ka par tādiem tiek atzīti arī mūsu ražotie.

– Kāds bija iepriekšējais gads uzņēmumā?
– Covid nepalaida garām arī mūs – kā zināms, tirdziņi ilgu laiku bija slēgti. Tomēr saņēmāmies un turpinām, nākamā gada plāns ir noturēties.

– Kādu redzat savu saimniecību pēc dažiem gadiem?
– Pašlaik esam tajā stadijā, kad vai nu jāaug, vai jāpārveidojas, vēl tikai paši neesam izlēmuši, kuru no iespējām izvēlēsimies.

– Lielākie izdevumi saimniecībā?
– Sertificētas bioloģiskās sēklas iegāde.

– No cik hektāriem sākas biznesa saimniecība?
– Tas atkarīgs no biznesa jēdziena izpratnes. Var būt liels bizness mazā platībā un mazs lielā...

– Kāda, jūsuprāt, ir situācija lauksaimniecībā Latvijā? Kāda veida atbalstu gribētu saņemt no valsts?
– Latvijā nav ne vainas, vienīgi traucē nevienlīdzīgais pabalstu apmērs Eiropā. Līdz ar to konkurētspējīgāki diemžēl ir ārvalstu zemnieki.

Valsts varētu atbalstīt uzņēmumus, kuru darbība saistīta ar lauksaimniecības tehnikas iznomāšanu un darbu pakalpojumu sniegšanu. Lai tik mazas saimniecības, kas ar pamatdarbību nespēj iegādāties un uzturēt moderno tehniku, varētu vismaz mēģināt kaut ko izaudzēt un novākt, šiem pakalpojumiem vajadzētu jābūt pieejamākiem.

– Ko nozīmē būt zemniekam, lauksaimniekam, uzņēmējam?
– Spēju uzņemties. Atbildību par visu, ko dari.

– Kādas zodiaka zīmes esat? Vai tās palīdz ikdienā?
– Katras zodiaka zīmes aprakstā var atrast gan pozitīvas, gan ne īpaši vēlamas īpašības – mēs paļaujamies paši uz savām spējām un spēkiem.

– Kas visjaukākais jūsu darbā?
– Katru gadu ir citādi – kas var būt vēl jaukāk par to?

– Vai ir gandarījums?
– Ja nebūtu, tas izklausītos aizdomīgi.